Kam izdevīgs jaunais pedagogu samaksas modelis?
Ar nepacietību visi gaidījām jauno pedagogu darba samaksas modeli, kas būtu atbilstošs atalgojums pedagogu veiktajam darbam un tiem pienākumiem, ko pedagogs līdz šim ikdienā veica ar misionāra sūtību.
Neapšaubāmi šobrīd pedagogiem darba samaksa ir atšķirīga, bet, analizējot, ko piedāvā IZM izstrādātais MK noteikumu projekts "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 06.05.2015.(turpmāk projekts), rodas arvien vairāk jautājumu un pārliecība, ka pedagogi ir sabiedrības nīstākā, neizglītotākā un tikai ar fizioloģiskajām vajadzībām apveltītā daļa, kura nav pelnījusi pienācīgu atalgojumu un vēl joprojām atrodas Eiropas krīzes periodā (2009. gadā atņemtie 100 lati/ 142,27 eiro par vienu slodzi (21 mācību stunda) tā arī nav atraduši atpakaļceļu pedagogu naudas maciņos).
Projekta izvērtēšanas laiks sakrīt ar mācību gada noslēgumu, kas pedagogiem ir ļoti noslogots un aizņemts periods. Izlasot jauno likumprojektu, rodas pārliecība, ka IZM vadība cer uz mazu rezonansi nozarē un sabiedrībā.
Tāpēc ir svarīgi neklusēt un gan pedagogiem, gan skolēnu vecākiem, gan arī pārējai sabiedrībai skaļi paust savu nostāju par šī projekta lietderību, kompetenci un saikni ar izglītības kvalitāti. Šis nebūs tas darba samaksas modelis, kas aicinās uz skolām zinošus, spējīgus un jaunus pedagogus, bet gan padarīs tos pašus esošos vēl jo vairāk neapmierinātus ar dzīvi un sadzīves problēmu risināšanu. Tie jaunie pedagogi, kuri šobrīd strādā skolās, visticamāk, meklēs citas alternatīvas, jo dzīvot jau gribas tagad, nevis kaut kad mistiskā nākotnē.
Atliek tikai viens jautājums, kāds ir mērķis jaunajai darba samaksai.
Ja šobrīd tā dēvētais modelis "nauda seko skolēnam" ir izdevīgs tikai lielajām skolām, nevis mazajām, tad pēc jaunā projekta zaudētāji būs visi.
Jaunajā modelī vairs nav paredzēts maksāt kvalitātes pakāpes piemaksu ne par darbu ar vecākiem, ne par individuālo darbu ar skolēniem, ne par klases audzināšanu, ne par darbu ar talantīgiem skolēniem, ne par darbu metodiskajās komisijās un pedagoģiskajā padomē, ne par metodiskā darba veikšanu. Toties šie visi darbi ir jāatspoguļo portfolio un jāpierāda, ka skolotājs to dara un dara kvalitatīvi.
Kāpēc vajadzēja tērēt Eiropas finansējumu un skolotāju laiku, ja samaksa par kvalitātes pakāpēm nevis ar katru gadu pieaug, kā sākotnēji tika iecerēts un deklarēts, bet gan tās ir kļuvušas atkal par kārtējo instrumentu nozares vadītāju rokās, kā samazināt pedagogu darba samaksu?
Par skolēnu skaitu un piešķirto finansējumu
Pārlasot MK noteikumu projekta 60.punktu, rodas jautājums, kur paliek skolai domātie līdzekļi no valsts budžeta, kas ir ieplānoti, bet tā arī netiek piešķirti. Saistībā ar to, ka mācību gada 27. maijā tiek fiksēts skolēnu skaits, lai varētu piešķirt finansējumu nākamajam mācību gadam.
Mūsu valstī kopumā šobrīd ir daudzas pašvaldības, kur skolēnu skaits ir ar tendenci pieaugt ekonomisku apsvērumu dēļ, nevis pedagogu iegribas dēļ. Ja skolēnu skaits novadā 1. septembrī ir par 120 lielāks, nekā nododot ziņas 27.maijā, tad pēc projekta finansējums par šiem 120 skolēniem netiek piešķirts, un pašvaldība tos izglīto uz sava rēķina. Likumprojekts neparedz šo starpību atlīdzināt (izmaksas šo skolēnu izglītošanai visa mācību gada garumā pēc esošās sistēmas ir aptuveni 112 000 eiro). Savukārt, ja notiek otrādi, skolēnu skaits samazinās, tad šie līdzekļi nekavējoties ir jāatmaksā.
Par jauno darba samaksu un skolu zaudējumiem
Pēdējā laikā masu medijos izskan, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis veicinās skolotāju algas paaugstināšanu un nepieļaus skolotāju pārslodzi. Mēs sazinājāmies ar vairākām skolām no dažādām Latvijas vietām ar atšķirīgu skolēnu skaitu. Aprēķini tika veikti, salīdzinot, cik skolotājs ar noteiktu stundu skaitu saņemtu pēc esošā modeļa un cik par to pašu darbu saņems pēc jaunā modeļa ieviešanas (pirms nodokļu nomaksas). Lūk, kādi ir rezultāti:
*Pierīgas skola ar skolēnu skaitu ~1000, zaudējums finansējuma ziņā ir 10,5% ( t.i., 8600 eiro mēnesī). Pēc esošā un jaunā modeļa salīdzinājuma jāsecina, ka 71% pedagogu par to pašu darba apjomu algas samazinās, lielākais samazinājums būs 23%. Tātad strādās tikpat, bet saņems mazāk.
Lielākais algas samazinājums ir skolotājam, kuram šobrīd ir 27 kontaktstundas, audzināmā klase, vada sava mācību priekšmeta metodisko komisiju un ir 4. kvalitātes pakāpe.
*Neliela skola Vidzemē ar skolēnu skaitu ~ 90, ( 15 skolotāji, no tiem 3 ir tikai pilna slodze) pēc jaunā samaksas modeļa šo triju skolotāju finansiālais zaudējums – 10-12% no darba samaksas. Ņemot vērā šos skaitļus, nāksies apbēdināt tos “mazo skolu” skolotājus un vadītājus, kas akli tic eiforijai par algu palielināšanu. Esiet savas skolas patrioti un izrēķiniet algas pēc jaunā modeļa savai skolai, pamatojoties uz jūsu skolai piešķirtajām amata likmēm (arī atbalsta personālam un administrācijai). No sirds priecāsimies, ja izrādīsies, ka esat ieguvēji.
*Vidēja skola Vidzemē ar skolēnu skaitu ~ 360 ( 30 skolotāji ), pēc jaunā samaksas modeļa zaudējums visiem ir aptuveni 10 % mazāka samaksa nekā šobrīd.
*Valsts ģimnāzija ar skolēnu skaitu ~560 (51 skolotājs) 76% skolotāju atalgojums samazināsies. Vidējais zaudējums darba samaksā ir no 3% līdz 17%.
*Ieguvēji pēc jaunās darba samaksas ir tie skolotāji, kuri strādā nepilnu slodzi vairākās skolās, līdz ar to skolā ir fragmentāri un nav tie, kas veido attiecīgās skolas gaisotni, vizuālo tēlu, neaudzina klasi un nav šīs skolas patrioti, jo savu potenciālu, prasmes un laiku ir sadalījuši uz vairākām mācību iestādēm, lai izdzīvotu. Taču arī šiem skolotājiem algas pieaugums ir daži eiro.
Bet arī šos "izdzīvotājus" skar izmaiņas, jo pēc jaunā samaksas modeļa nedrīkstēs strādāt vairākās mācību iestādēs vienā pašvaldībā, ja kopējais darba laiks pārsniegs 40 stundas nedēļā ( jo viena pašvaldība ir viens darba devējs).
Par darba slodzi veidojošām komponentēm
Iepazīstoties ar MK noteikumu projekta 2.punktu, var secināt, ka pedagoga darba slodzi veido mācību stundu vadīšana, darbs ar izglītojamajiem individuāli un grupās un līdzdalība mācību iestādes attīstības veicināšanā, bet nav iekļauti rakstu darbi, to labošana.
Protams, jāatvieglo mājas darbu slodze, bet kā tas veicinās skolēnu mācību satura apguves kvalitāti? Piemēram, kā iemācīt sākumskolas skolēnam glīti rakstīt un rakstu kultūru, ja mājās šīs prasmes netiks pilnveidotas, bet mācību stundā skolotājs vienlaicīgi visus (piemēram, 20-30 skolēnus) kontrolēt nespēj, jo ir vēl arī citi stundā sasniedzamie mācību rezultāti? Vidusskolas centralizētajā latviešu valodas eksāmenā ir 3.daļa – tekstveide, kurā skolēns raksta pārspriedumu ( apjoms 350 – 400 vārdi) , kā kvalitatīvi apgūt šī darba prasmes, ja skolotājs mācību gada laikā rakstu darbus nelabos, ja skolēns neuzzinās, kas vēl pilnveidojams?
Vēl daži jautājumi par jauno darba samaksas kārtību:
Uzmanīgi pārlasot jauno noteikumu projektu, nekur nevar ieraudzīt, ka no valsts puses būtu plānots vispārizglītojošās skolās apmaksāt speciālo pedagogu. Speciālais pedagogs ir nepieciešams arī ikvienā izglītības iestādē (ne tika speciālajās). Skolās arvien vairāk ir bērnu ar mācīšanās traucējumiem, kuriem ir nepieciešams sniegt savlaicīgu un kvalificētu palīdzību un veikt korekcijas darbu. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt finansējumu speciālā pedagoga atalgojumam pie atbalsta personāla visās izglītības iestādēs. Valsts līmeņa dokumentos pastāv tāds jēdziens kā “iekļaujoša izglītība”. Tad radīsim tādu arī realitātē, paredzot tam finansējumu arī vispārizglītojošās skolās!
Medijos vairākkārt ir dzirdēts, ka jaunas darba samaksas modelis ļaus apmaksāt visus pienākumus, kurus šobrīd veic skolotāji, it kā nesaņemot par to samaksu. Realitātē – šobrīd matemātikas, latviešu valodas, svešvalodu un literatūras skolotājiem par 21 mācību stundu ir paredzēts apmaksāt līdz 6 stundām par rakstu darbu labošanu (atkarībā no skolēnu skaita klasē) un līdz 2 stundām par gatavošanos stundām. Pēc jaunā modeļa šiem skolotājiem ir tikai par gatavošanos 4,2 stundas – 8 stundu vietā (rakstu darbu labošana netiek paredzēta). Pie tam neatkarīgi no skolēnu skaita klasē. Bet tomēr ir starpība, vai jālabo 15 pārspriedumi vai 30. Vai tas nozīmē, ka tagad skolotājiem būs mazāk jālabo darbi vai mazāk jāgatavojas?
Tas pats attiecas arī uz pārējiem priekšmetiem.
Jauno noteikumu projektā 22. punktā noteikts, ka skolu direktori un direktoru vietnieki var veikt mācību priekšmeta pedagoga darbu līdz 7 mācību stundām nedēļā, nesaņemot par to papildu samaksu (t.i., samaksu par vadītajām mācību stundām). Šī norma ir pretrunā ar veselo saprātu. Satversmē 91. pantā ir teikts: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” un 107. pantā - “Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu”. Arī šīs mācību stundas, kuras vada direktors, vietnieki vai citas šajā punktā minētās personas, ir iekļautas mācību programmā un uz šīm stundām ir paredzēta mērķdotācija. Līdz ar to grūti saprast iemeslu, kāpēc šis ieguldītais darbs nebūtu apmaksājams.
Īpaši skaisti skan 26., 27. punkts jaunajos noteikumos. Šajos punktos ir nosacījumi, kas atļauj skolotājiem piemaksāt par papildu pienākumiem, izvērtējot ieguldīto darbu, izmaksāt prēmijas un naudas balvas. Tikai viena piebilde “piešķirtā finansējuma ietvaros”. Tas nozīmē, ka papildu finansējums tam nav paredzēts. Ņemot vērā, ka plānotā finansējuma nepietiek, lai apmaksātu visas nepieciešamās stundas, tad prēmijas, balvas un papildu samaksa tā arī paliks kā skaistie vārdi likumā.
Jaunajā darba samaksas modelī nav iekļautas pagarinātās dienas grupas. Modelējot nākamā gada amata likmes, ir secināts, ka, ja iekļauj pagarinātās grupas, tad amatu likmju skaits ir nepietiekošs, lai nodrošinātu mācību programmu izpildi šī brīža līmenī. Tikšanās reizē ar IZM pārstāvjiem uz jautājumu par pagarinātajām grupām tika saņemta atbilde, ka skolai nav jāpilda sociālā funkcija un jāpieskata bērni. Tā ir vecāku problēma. Ir ļoti nožēlojama šāda attieksme no ministrijas puses pret vecākiem, kuri strādā un maksā nodokļus šajā valstī. Aicinām sarosīties arī vecāku apvienības un biedrības, lai pārliecinātu IZM par pagarināto grupu nepieciešamību sākumskolas klasēs.
Jaunajos noteikumos ir paredzēts, ka skolas atbalsta personālu nosaka nevis skola, kura pārzina savas vajadzības un situāciju, bet gan pašvaldība, kuras sastāvs mainās ik 4 gadus, reizēm arī biežāk. Nav pieļaujams, ka skolas sistēma būs atkarīga no pašvaldības un deputātu iegribas un garastāvokļa. Viens pašvaldības sastāvs lems, ka logopēds un psihologs vajadzīgs katrā skolā, cits sastāvs lems, ka pietiks ar to, ka pašvaldībā šis personāls ir un var viens cilvēks apkalpot vairākas skolas. Tādā veidā skolai nav iespējas plānot darbu, arī cilvēki nejūtas stabili savās darba vietās.
Jaunie noteikumi paredz krasi samazināt skolu bibliotekāru skaitu, kā arī bibliotekāru atalgojumu. Dzirdot atbildes uz šo jautājumu no ministrijas ierēdņu puses, rodas sajūta, ka viņiem ir ļoti miglains priekšstats par to, ko dara bibliotekārs skolā, jo ministrija pieļauj domu, ka bibliotēkā izsniegt grāmatas divas reizes gadā var jebkurš skolotājs, kurš tajā brīdī ir brīvs no mācību darba. Un kaut kā ir aizmirsies, ka skola šobrīd nodrošina visus skolēnus ar mācību grāmatām un citiem mācību līdzekļiem, kas maksā ļoti dārgi. Un bibliotekārs ir arī materiāli atbildīga persona.
Jaunā modeļa ietvaros būs skolas, kurās būs jāpārtrauc darba attiecības ar logopēdiem, bibliotekāriem, dažkārt pat skolotājiem, taču sarunās ar IZM pārstāvjiem atklājās, ka par to IZM nav padomājusi un līdzekļi darba attiecību pārtraukšanas kompensācijām no valsts projekta ieviešanas ietvaros nav paredzēti. Kas segs šos izdevumus? Vai atkal pašvaldības? Uzskatām, ka IZM kā valsts institūcija šo projektu ierosina, tātad līdzekļi likumā noteiktajām kompensācijām ir jāparedz no valsts mērķdotācijas.
Gribētos pajautāt, vai tiešām mūsu bērni ir pelnījuši pēc stundām būt izmesti uz ielas. Pagarinātās dienas grupas nepienākas, bibliotēka ir slēgta, skolotājiem algas ir tādas, ka tie būs spiesti meklēt, kur vēl piestrādāt. Jauna modeļa mērķdotācijas apjoms paredz apmaksāt tikai mācību programmas realizēšanai nepieciešamo stundu skaitu.