Kipras prezidentūras sagatavotajā dokumentā uzsvērtas problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, kas izraisa augsnes noplicināšanos un ūdens trūkumu un negatīvi ietekmē pārtikas nodrošinājumu pasaulē, kam sekas ir pārtikas trūkums un lauksaimniecības produktu cenu pieaugums daudzviet pasaulē. Saskaņā ar prognozēm pieprasījums pēc pārtikas produktiem pasaulē līdz 2050. gadam pieaugs par 70 procentiem.
„Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru sanāksmē uzsvēršu, ka līdztekus vides aizsardzības pasākumiem noteikti ir jādomā par ekonomiskajiem aspektiem, lai veicinātu lauku teritoriju apdzīvotību. Lauksaimniekiem ir nepieciešams papildus Eiropas Savienības atbalsts augsnes auglības paaugstināšanai. Pirmais būtiskais solis situācijas uzlabošanai ir vienlīdzīgu tiešo maksājumu nodrošināšana visu dalībvalstu lauksaimniekiem no 2014. gada, novēršot pašreizējo situāciju, kad Latvijas un vēl dažu citu dalībvalstu lauksaimnieki saņem netaisnīgi zemus tiešmaksājumus. Pieaugot tiešo maksājumu līmenim, Latvijas lauksaimnieki būs ieinteresēti apstrādāt lielākas platības un atgūt šobrīd pamestās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, tādējādi palielinot saražotās pārtikas produkcijas apjomu,” norāda zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē zemkopības ministre arī uzsvērs, ka Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ir iespējams būtiski palielināt saražotās produkcijas apjomu, lai palielinātu pārtikas produktu eksportu gan uz ES, gan trešajām valstīm.