Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele pārstāve Zanda Bērziņa pauda cerību, ka šis traģiskais negadījums pievērsīs arī valdības uzmanību, beidzot piešķirot līdzekļus no Eiropas Savienības (ES) fondiem gadiem izskanējušai pašvaldību, Pārtikas un veterinārā dienesta un dzīvnieku aizsardzības organizāciju prasībai par obligātu visu suņu saskaitīšanu vienotā valsts reģistrā, apzīmējot tos ar mikročipiem. "Tikai šādi mēs visi kopā varēsim saukt pie kārtības un arī sodīt bezatbildīgos suņu saimniekus, kas savu kādreizējo mīluli nesodīts izmet uz ielas. Šobrīd mēs visi par to šausmināmies vai žēlojam, pašvaldības un dzīvnieku aizsardzības organizācijas apmaksā suņu izķeršanu, uzturēšanu vai likvidēšanu, bet kādreizējais saimnieks staigā apkārt bezrūpīgs un nesodīts un ņem atkal nākamo dzīvnieku, ko pēc laika tikpat vieglprātīgi un nesodīti pamet," akcentēja Bērziņa.
Biedrības pārstāvji arī vēlas, lai cilvēki, kuri reiz sodīti par dzīvnieku turēšanas pārkāpumiem, nedrīkstētu pēc brīža jau ņemt nākamo dzīvnieku. "Tāpat mums riebjas pagrīdes dzīvnieku audzētāju nekontrolētais bizness, kuri briesmīgos apstākļos iespundētus tur vaislai un pāro desmitiem novārdzinātu dzīvnieku, kas pēc tam pasaulē laiž kroplus un vārgus pēcnācējus, kuru lielais vairums nonāk uz ielas," minēja biedrības pārstāve.
Ulubele pieprasa gada laikā ieviest visu Latvijā mītošo suņu saskaitīšanu no ES fondu līdzekļiem ar tālāku dzīvnieku īpašnieku saukšanu pie atbildības par jebkuriem pārkāpumiem.
Kā ziņots, Rīgas dome uzskata: lai ierobežotu jaunu klaiņojošu dzīvnieku koloniju veidošanos, ir jāveic labojumi Ministru kabineta noteikumos par mājdzīvnieku reģistrācijas kārtību, saīsinot pārejas periodu, kad jāsāk obligāti reģistrēt mājdzīvniekus.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) sacīja, ka klaiņojošo koloniju veidošanos veicina robs likumdošanā, proti, Ministru kabineta noteikumos par mājas un istabas dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikts pārāk ilgs pārejas posms līdz 2016.gada 1.jūlijam. Līdz tam mājdzīvnieku reģistrēšana ir brīvprātīga. "Ja šo laiku saīsinātu, piemēram, līdz nākamajam gadam, īpašnieki tiktu pamudināt savus dzīvniekus reģistrēt un "čipēt". Tas mazinātu vēlmi viņus izmest uz ielas, jo tā ir atbildība - uzreiz būtu redzams, kam suns piederējis un kas viņu izmetis uz ielas. Aicinām valsts iestādes grozīt šo termiņu, jo pašvaldība savā teritorijā to nevar izdarīt - tas būtu pretrunā ar augstāku normatīvu. Redzam, pie kā tas ir novedis - tagad suņi klaiņo un vairojas, un ir gandrīz neiespējami noteikt, kam tie piederējuši," uzsvēra Stepaņenko.
Stepaņenko uzskata, ka pašvaldības finansējums klaiņojošu suņu problēmas risināšanai ir pietiekams - pērn noķerti 580 suņi un piešķirtais finansējums šos izdevumus pilnībā nosedz, naudas netrūkst.