Četru gadu laikā cēsnieces Ineses Kočānes mājās ienākuši četri suņi – viens pēc otra divi Džeka Rasela terjeri, tad borderkollijs un nu – pirms pusgada – Latvijā mazpazīstamas šķirnes pārstāvis Vandejas mazais asspalvainais basets. Jestra ābolgraužu kompānija, kurā katrs no četrkājainajiem gatavs traukties pēc bumbiņas vietā pamesta vēl pazaļa ābola, bet, kad tas noķerts un vairs neviens nepievērš uzmanību, sulīgi nograuzt to un vēl citus. Vasaras laikā ābolu te pilna zeme. Suņi kā uz atsperēm traucas pa pagalmu, cenzdamies izrādīt, kurš zibenīgāks, kurš izveicīgāks vai nenogurdināmāks. Saimniece teic – šie suņi nekad nepiekusīs, tas nav iespējams, bet ar rāmākiem dzīve nebūtu tik interesanta.
Aste vienmēr luncinās
Ineses jaunākā meitiņa Mare jau sagatavojusi burvīgu zīmējumu ar suņiem; viņai ir pat unikāls kabatas formāta suņu šķirņu katalogs, izdots 1961. gadā. Pagaidām sapņo par suņu dakteres darbu, un mīļākā suņu šķirne esot pūdelis, ko mamma gan neakceptē.
Vecākais četrkājainais te ir Otis, asspalvains Džeka Rasela terjers. Trīsgadīgā šīs pašas šķirnes pārstāve Hloja atšķiras ar spalvas tipu – tai kažociņš ir kā starptips starp gludo un aso. Abiem nepieciešams t. s. grūmings, un, kā izrādās, saimniece pati ir apguvusi spalvas trimēšanas tehniku, tā iztiekot bez friziera pakalpojumiem.
"Ja salīdzina ar Oti, Hlojai ir spēcīgi izteikts medību instinkts, ežus atrod, putnus izdzenā, it īpaši ķiršus sargā no
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 2. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00