Zanders: Vārdu spēles un kaujas

Un, ja deputātam Liepiņam šķiet, ka tieši preambulas pieņemšana ir vajadzīga, "jo dažiem nav skaidrs, kādā valstī viņi dzīvo", tā liekas pārliecīga paļaušanās uz, tēlaini izsakoties, vārda spēku. Tomēr lai nu būtu.Nelaime tā, ka debates par preambulu neizbēgami izvirst kaut kādos bezjēdzīgos strīdos. Piemēram, vai Latvija 1940.gadā tika "okupēta" vai "anektēta". Pimenovs ir viens no inteliģentākajiem Saskaņas centra (SC) pārstāvjiem Saeimā, tomēr nav skaidrs, piemēram, kāds ir viņa vēsturisko ekskursu mērķis. Vai SC vēlētājam ir liela starpība, vai PSRS Latviju "okupēja" vai "tikai anektēja"? Vai viņš (šis simboliskais vēlētājs) tāpēc jūtas kaut kā komfortablāk? Visticamāk, viņš nepieņem arī tēzi par "aneksiju". Tad kāda jēga šim strīdam - kaut no paša SC viedokļa? Debates Saeimā notiek latviešu valodā, t.i., auditorija diez vai pārklājas ar SC elektorātu, tātad galvenais rezultāts ir noskaišanās latviešu "pusē", to savukārt, protams, izmanto citas partijas.Un tad, protams, brīnišķīgā iespēja izspēlēties ar vārdu savienojuma "Latvijas tauta" interpretācijām... Vai Satversmes autori saprata ar to latviešus vai ne tikai, un kas no tā, redz, izriet šodienas situācijā. Zināmā mērā viskorektāk šajā ziņā savu viedokli formulēja deputāte Poriņa, kura nestaigāja riņķī un apkārt, bet pauda, ka Latvijas valsti izcīnīja latvieši, jo neba tāda bija vajadzīga citām tautām, kas tolaik dzīvoja Latvijas teritorijā. Līdz ar to nav ko maldīties divās priedēs. Tiktāl skaidrs, tomēr brīžiem latviešu (viņu interešu, gribas, vērtību, dzīvesziņas utt.) izspīlētā piesaukšana Saeimā balansē uz bezgaumības robežas. Kā jebkurā tautā, starp latviešiem netrūkst sūdabrāļu, to mēs krāšņi pieredzējām okupācijas gados - starp citu, ir neglīti piesegties ar mežabrāļiem un ignorēt pašu latviešu līdzdalību padomju okupācijas struktūrās. Latviešus - sūdabrāļus redzam arī šodien. Līdz ar to vārda "latvieši" teju vai sakralizācija, iespējams, negribēti attaisno cūcības, ko pret šo valsti un tās cilvēkiem pastrādā etniskajiem latviešiem piederīgi personāži. Maita, bet vismaz latvietis. Autoram nav šaubu, ka šīs valsts jēga ir latviešu nācijas pastāvēšana, bet tad vispirms nepieciešams, lai paši latvieši pret to ar lielāku interesi un atbildību izturas. Būt latvietim Latvijā nav nekāda indulgence.Noslēgumā citāts no deputātes Rībenas vakardienas uzstāšanās: "Ja Kremļa mērķis ir bijis veicināt zināmas Latvijas iedzīvotāju daļas nelojalitāti Latvijas valstij, tad jāatzīst, ka te Kremlim nav bijis uzticīgāka un labāka palīga par [Latvijas] politisko eliti." Tā teikt, trāpīts desmitniekā. Diemžēl jāpiekrīt, arī vērojot, kā notiek vārdu spēles un kaujas ap Satversmes preambulu. Skaidrības labad jāatzīmē, ka arī SC jau krietnu laiku ir nevis "mūžīgā opozīcija", bet politiskās elites sastāvdaļa.