Viņš gan teica, ka tas vairāk ir pārmetums nevis Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), bet Ārlietu ministrijai (ĀM), kas gatavojusi sarunas jau labu laiku. "Ja premjers paliek viens ar Maltu un Bulgāriju finiša taisnē, kaut kas nav labi, jo tie nav mūsu pirmie partneri šajos jautājumos," sprieda Zīle un norādīja, ka kohēzijas finansējuma jautājumos Latvijas tuvākie partneri bija pārējās Baltijas valstis un Ungārija.
"Kur mēs viņus pazaudējām un kāpēc? Prasās skaidrojums pamatā no ĀM, kā tā varējām palikt un zaudējām savus tuvākos partnerus," teica Zīle.
Viņš pozitīvi vērtēja paredzēto iespēju iegūt papildu finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility (CEF)), skaidrojot, ka līdz 2016.gada beigām instrumentā paredzētie desmit miljardi eiro (septiņi miljardi latu) ir izmantojami atbilstoši valstu "aplokšņu" lielumam, bet pēc 2017.gada, ja nauda nebūs izmantota, paredzēts jauns projekta pieteikums, kas būs atvērts arī citām valstīm. Tas nozīmē: ja labi apgūstam naudu, varam izmantot, piemēram, poļu finansējumu, skaidroja Zīle.
Runājot par lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem, viņš pauda viedokli, ka ir nedaudz traģikomiski norādīt, ka Latvija ieguva papildu septiņus miljonus eiro (4,9 miljonus latu), jo draudēja izmantot veto. Viņš norādīja, ka, sadalot uz gadiem, papildu ieguvums sanāk viens miljons gadā.
Zīle arī bija skeptisks par iespējām ko mainīt budžeta izskatīšanā Eiropas Parlamentā, uz ko norādījusi viņa kolēģe Sandra Kalniete.
Viņš arī skeptiski izteicās par ieceri Eiropas Parlamenta deputātiem balsot par budžetu slēgtā balsojumā. "Muļķīga tēze, ko sācis teikt parlamenta prezidents un kas, šķiet, patīk dažiem mūsu deputātiem," teica Zīle. Viņam šāda situācija liekoties pilnīgi absurda, ņemot vērā to, ka Latvijā esam mainījuši likumdošanu, lai deputāti nevarētu balsot slēgti.
"Kāds ieguvums ir deputātam? Nav ne mazākās loģikas. Tie, kas pārstāv opozīcijas partijas savās valstīs, balsos prot, bet domāt, ka vietējās varas pozīcijas pārstāvji slepeni balsos pret budžetu un tad varēs teikt, ka balsoja par - kur ir politiskais ieguvums?" vaicāja deputāts.
Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā kohēzijas finansējums Latvijai būs 4,77 miljardi eiro (3,35 miljardi latu) tekošajās cenās un 4,23 miljardi eiro (1,71 miljards latu) 2011.gada fiksētajās cenās, paredz piektdien panāktā ES līderu vienošanās. Lauksaimniecības tiešmaksājumos pieejamais finansējums ir 1,72 miljardi eiro (1,21 miljards latu) tekošajās cenās un 1,51 miljards eiro (1,06 miljardi latu) 2011.gada salīdzināmajās cenās. Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varēs izmaksāt kā tiešmaksājumus.