It visur Latvijā cilvēki satraucas par mazo skolu likvidēšanu. Jūs tieši otrādi – ar lepnumu sakāt, ka četru skolu, kurās bija iespēja iegūt vidējo izglītību, vietā būs viena visam novadam. Tas šķiet dīvaini.
Arī mums situācija ir diezgan sarežģīta. Novadā šobrīd ir četras vidējās izglītības iestādes – Lejasciema vidusskola, Lizuma vidusskola, Gulbenes novada valsts ģimnāzija un Gulbenes 2. vidusskola. Raugoties uz to, kādas ir prasības un kādas ir iespējas, ko piedāvā jaunais pilnveidotais mācību saturs, jaunais vidējās izglītības standarts, kas stājas spēkā ar nākamo gadu, mēs apzinājāmies, kas ir mūsu stiprās puses, ieraudzījām savus riskus un, balstoties uz to, ne vienkāršā procesā (arī gana emocionālā un sarežģītā) pieņēmām tomēr lēmumu veidot vienu vidējās izglītības iestādi visā novadā. Tas sāpīgākais šajā procesā ir pazaudēt valsts ģimnāzijas statusu skolai, jo veidojam Gulbenes novada vidusskolu.
Kāpēc necentāties to saglabāt kā valsts ģimnāziju?
Lēmums par labu vidusskolas statusam izriet no tā, ka tā tomēr būs vienīgā vidējās izglītības iestāde novadā. Gulbenes novadu neskāra iepriekšējā reģionālā reforma, un izskatās, ka neskars arī nākamā, – ir gana liela teritorija, kurā būs tikai viena vidējās izglītības iestāde, un mēs uzskatījām, ka tai ir jābūt tādai, kas var piedāvāt vidējo izglītību plašai mērķauditorijai, skolēniem ar dažādiem individuālajiem mērķiem.
Proti, ģimnāzijas statusa dēļ daudziem vidējā izglītība novadā būtu liegta?
Valsts ģimnāzijas statuss rada sabiedrībā noteiktus priekšstatus, zināmu psiholoģisko barjeru, līdz ar to noteikti viena daļa skolēnu, pat nenonākot līdz skolai un neiepazīstoties ar skolas vidi un piedāvājumu, neuzdrošinātos, baidītos pat plānot savas mācības tajā. Tāpēc arī ir šāds mūsu piedāvājums, ka tā būs novada vidusskola.
Un kā ir ar ģeogrāfisko pieejamību – vai vidusskola nebūs pārāk tālu no daudzu skolēnu dzīvesvietām?
Jā, tas arī bija viens no pārdomu jautājumiem. Šobrīd novadā ir sakārtota skolēnu pārvadājumu sistēma. Mēs esam reorganizējuši arī pamatskolu tīklu, līdz ar to bija ļoti jādomā, lai skolēniem izglītība ir pieejama. Runājot arī ar daudziem kolēģiem, iestāžu vadītājiem, izglītības nodaļu vai pārvalžu vadītājiem, tā izsvēršanās bija arīdzan par to, vai mēs nodrošinām pieejamību, lai arī zināmā mērā zaudējam piedāvājumā un tieši piedāvājuma daudzveidībā, vai mēs tomēr ejam uz to, ka varam sagatavot plašu piedāvājumu un būtu pārliecināti, ka spēsim to arī nodrošināt, vienlaikus atbalstot skolēnus ar pieejamu transportu, dienesta viesnīcu, kas ļauj dzīvot uz vietas pilsētā. Jāpiebilst, ka pašvaldība finansē arī ēdināšanu – tiem bērniem, kas izvēlas dzīvot internātā vai dienesta viesnīcā, ir apmaksātas ēdienreizes. Un mēs nosvērāmies par to, ka vēlamies nodrošināt maksimāli plašu piedāvājuma klāstu vienā vietā – novada centrā un papildu atbalstīt skolēnus, tostarp rūpējoties par pieejamību.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 8. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!