Vides padomes laikā plānotas atkārtotas diskusijas par grozījumiem Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) direktīvā. Direktīva ir daļa no kopējās ES Klimata un enerģētikas politikas laika periodā starp 2020. un 2030.gadu. ES ETS būs svarīga loma klimata pārmaiņu mazināšanā izmaksu efektīvā veidā un pārejā uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku. Tomēr pārāk stingras prasības SEG emisiju samazināšanai var radīt nevēlamu ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, it īpaši rūpniecību. Tādēļ Latvija aicinās pieturēties pie Eiropadomē apstiprinātajiem principiem, tostarp ņemt vērā gan nozaru reālās iespējas ierobežot SEG emisijas, gan rūpēties par to konkurētspēju iepretim valstīm, kas nav ES valstis.
Vides ministru tikšanās laikā paredzēts apstiprināt ES Padomes paziņojumu, kurā pausta nepieciešamība nodrošināt pēc iespējas ātru Parīzes nolīguma ratifikāciju un stāšanos spēkā. Lai tas stātos spēkā, Parīzes nolīgums ir jāratificē vismaz 55 valstīm, kuru kopējās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas pārsniedz 55% no pasaules kopējām SEG emisijām. Latvija ir parakstījusi Parīzes nolīgumu un uzsākusi nacionālo ratifikācijas procesu.
Lai nodrošinātu efektīvu un nepārtrauktu resursu izmantošanu un preču pārdomātu lietošanu visā to dzīves ciklā, Vides padomē plānots apstiprināt dalībvalstu kopīgo viedokli par ES Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku. Latvija pozitīvi vērtē preču dzīves cikla visu posmu iekļaušanu rīcības plānā un uzsvērs nepieciešamību šo pieeju ievērot arī rīcības plāna īstenošanā.
Vides padomes laikā tiks sniegta arī aktuālākā informācija par darbu pie grozījumiem Direktīvā par gaisu piesārņojošu vielu emisijām. Latvija ir ieinteresēta panākt galīgo vienošanos par šo priekšlikumu pēc iespējas drīz, jo tas palīdzētu risināt gaisa kvalitātes un ar to saistītās cilvēku veselības problēmas. Vienlaikus jāatzīmē, ka jaunajām prasībām vajadzētu būt reāli īstenojamām ar pieejamajiem resursiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem.
ES dalībvalstis apzinās apdraudēto sugu nelegālās tirdzniecības pieaugošos apmērus, tās nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī ietekmi uz globālajiem sociālekonomiskajiem apstākļiem. Tāpēc sanāksmes laikā ir plānots atbalstīt ES Rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai.
Jau ziņots, ka valdība otrdien, 14.jūnijā apstiprināja Latvijas nostāju, kas paredz, ka arī nākotnē ir būtiski saglabāt emisiju tirdzniecības sistēmas darbības prognozējamību.
Latvijas ieskatā jebkādi būtiski grozījumi, kas skar ES ETS siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķi, emisijas kvotu kopapjomu, bezmaksas emisijas kvotu piešķīrumus vai dažādos finansējuma mehānismus, ir jāapstiprina Eiropadomē.