Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Dinamiskā, sarežģītā biznesa vidē interese par Agile aug arī ārpus IT jomas

Grožus pārņem komanda

Agile kustība, aizsākusies IT nozarē, pēdējos aptuveni sešos gados pasaulē strauji ienāk arī citu jomu uzņēmumos, jo pierāda sevi kā efektīvu produktu, ideju un komandu vadības veidu, kas palīdz sasniegt augstākus rezultātus ar to pašu ieguldīto darbu. Arī Latvijā interese par Agile ir ļoti liela.

"Piekrītu tiem, kas saka, ka šī pieeja patiesībā ir daļa no lielākas kustības uz daudz modernākām, dinamiskākām un humānākām darbavietām pasaulē. Cilvēkiem, kas strādā komandās, Agile ļoti patīk," saka Toms Rusovs, Agile treneris IT kompānijā Accenture. Viņš skaidro, ka, no vienas puses, Agile nozīmē būt elastīgam, kas ir attiecīgs domāšanas veids, filozofija. No otras puses, Agile nozīmē arī darīt elastīgi jeb likt lietā attiecīgus paņēmienus. "Tas nav tikai skaists temats, par kuru parunāt pie ugunskura – tā ir arī konkrēta metodika. Ja uzņēmums to apgūst un īsteno, rezultāts neizpaliek," saka Toms, tomēr uzsver, ka Agile efekts visā spožumā atklājas tikai tad, ja Agile metodes iet rokrokā ar Agile domāšanu.

Produkts īsā laikā

Agile domāšana sakņojas manifestā, ko pirms 18 gadiem, slēpojot kalnos, kopīgi parakstīja 17 dažādu Agile metodoloģiju līderi IT jomā. Manifests četros lakoniskos punktos definē, kas ir Agile. "Es tos parasti sāku skaidrot no beigām," teic Toms un ķeras pie ceturtā punkta, "gribam panākt, ka komandā (parasti – izstrādājot jebkādu produktu) nevis sekojam kādam plānam, kas uzrakstīts gadam uz priekšu, bet gan visu laiku veicam izmaiņas un uzlabojumus tajā, ko darām. Lai kaut ko koriģētu, jāzina, kas un kā ir uzlabojams, tāpēc manifesta trešais punkts paģēr ciešu kontaktu ar klientu un atgriezeniskās saites prasīšanu no viņa. Lai iegūtu šādu atgriezenisko saiti, nepieciešams pēc iespējas īsākā laikā uztaisīt strādājošu produkta minimumu, ko klientam parādīt, nevis mēnešiem to slīpēt līdz pilnīgai gatavībai, īsti nezinot, vai tas ir tas, kas klientam vajadzīgs, – tas ir otrais punkts. Savukārt manifesta pirmais punkts nosaka, ka svarīgāki par procesiem un rīkiem produkta radīšanā ir cilvēki, – tieši viņi, strādājot komandā, var šo vērtību radīt. Agile ir komandas "sporta veids". Ja gribat kopā labāk iepazīt sava ražotā produkta lietotāju, viņa vajadzības un ātrāk tikt līdz gatavam risinājumam – Agile ļauj to izdarīt par 60% labāk," Toms norāda.

Runājot par Agile metodēm – tās ir tas konkrētais, praktiskais ceļš, kā īsā laikā tikt līdz taustāmajam un tālāk izkopjamajam rezultātam, nevis tikai atskaitēm par darītajiem darbiem. Agile metožu ir daudz – populārākās ir Scrum, Kanban, Less –, un tās iemieso Agile domāšanu praksē, jo tā vienkārši šo filozofiju ieviest uzņēmumā nav nemaz tik viegli.

Šīs metodes uz komandu, kas strādā pie kāda projekta, raugās no jauna skatupunkta, kurš radies biznesa vides izmaiņu dēļ. Pirms 100 gadiem darbinieki uzņēmumos biežāk saskārās ar stabilām un vienkāršām darba situācijām – kopējā konveijerā katrs ik dienu skrūvēja savu skrūvīti. Pēdējos 50 gados biznesa vide kļuvusi daudz sarežģītāka, tāpēc, piemēram, lielās korporācijās, lai rastu problēmu risinājumus, kļuva nepieciešama komanda, ko koordinē projekta vadītājs, taču tā aizvien darbojās stabilos apstākļos un pēc ilgtermiņa plāniem. Savukārt mūsdienu biznesa vide, pateicoties internetam un straujai tehnoloģiju attīstībai, sit pušu dinamikas un arī risināmo problēmu komplicētības rekordus – mainās konkurence, mainās (pat pa dienām) cilvēku vajadzības, mainās ideju realizācijas iespējas utt. Un šādos apstākļos viens projekta vadītājs vairs nespēj koordinēt visu darāmo vai saprast, kas ir jādara, tāpēc grožus pārņem komanda kopumā. "Agile komanda pati spēj noteikt, kas ir tā centrālā vērtība jeb produkts, kas tai jārada, un kādi darbi jāveic, lai to radītu, pati spēj komunicēt ar klientu un pati spēj mainīt izstrādājamo vērtību atbilstoši reālajai, mainīgajai situācijai," stāsta Toms.

Viņš uzsver, ka lomas šādā komandā ir citas. Projekta/ komandas vadītāja nav vispār, atbildību par rezultāta sasniegšanu uzņemas komanda kā veselums, prioritātes – kas produkta izveides sakarā būtu jādara vispirms – nosaka produkta vadītājs jeb product owner, savukārt iekšējās organizācijas un efektivitātes problēmas komandai palīdz risināt profesionālis no malas – t. s. Scrummaster.

Ēdiens – pēc situācijas

Toms pats kā Agile treneris nodarbojas ar to, ka trenē dažādu nozaru uzņēmumus un to darbinieku komandas izprast šos principus un palīdz ieviest viņu ikdienā konkrētās Agile metodes. Viņš lasa lekcijas arī vairākās augstskolās. Skaidrojot savu profesiju, Toms min Austrumu cīņu principu Šu-Ha-Ri: "Tas saka – vispirms tu apgūsti metodi, tad to pielāgo un pēc tam radi savu metodi. Agile komandā Scrummaster ir tas cilvēks, kas ir apguvis metodi un var palīdzēt komandai to īstenot. Tikmēr Agile treneris šo metodi māk pielāgot apstākļiem un konkrētajai komandai vai jau ir radījis savu metodi. Tas ir tas pats, kas atšķir labu pavāru no iesācēja – ka tu ēdienu taisi nevis pēc receptes, bet pēc situācijas, procesā nogaršojot."

Interese par Agile Latvijā patlaban ir milzīga, Toms stāsta. Ja IT industrijā Agile jau ir aprobēta lieta, tad šīs pieejas izmantošana citās nozarēs jeb Enterprise Agile pie mums sāk uzņemt apgriezienus tikai pāris pēdējos gados, līdz ar to metodoloģija te vēl ir pavisam svaiga, ir vajadzīgs laiks, lai uzkrātu praktisku pieredzi, un izpratnes līmenis uzņēmumos, ka "arī mums to vajag un jau tagad", vēl nav gana augsts. Šobrīd darbiniekus par Agile izglīto pārsvarā lielie uzņēmumi, taču Toms uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums, kad nepieciešamību pēc Agile sapratīs teju ikviena kompānija visdažādākajās nozarēs – tā būs konkurētspējas ķīla. Virzienā uz Agile pavisam noteikti iet mārketings, personālvadība un atlase, pārdošana, stratēģiskā plānošana, produktu un pakalpojumu vadība uzņēmumos; Toms par Agile konsultējis kā bankas un ražotnes, tā augsta līmeņa vadītājus valsts pārvaldē. "Vienīgās jomas, kur vēl neesmu izdomājis, vai un kā varētu ieviest Agile, ir grāmatvedība, arī amatniecība," viņš saka. Jāņem gan vērā, ka daudzas nozares un profesijas šobrīd transformējas, piemēram, līdz ar mākslīgā intelekta izmantošanu cilvēkiem savā darbā nu jau jāspēj radoši risināt sarežģītākas problēmas, kas robotiem nav pa spēkam.

Cilvēkiem patīk

Līdz šim biznesa vidē dominējis princips, ka ekonomisko ieguvumu dod smadzeņu darba nodalīšana no roku darba (vieni uzņēmumā plāno, otri izdara), kā arī komandas dalībnieku specializēšanās katram uz savu lietu, kas darba procesā ļauj viņus arī maksimāli noslogot. "Taču tas izgāžas brīdī, kad sākam runāt par inovāciju radīšanu. Tad komandas cilvēki, strādājot kopā, kopā iepazīstot lietotāju un kopā ātri uztaisot kaut ko gatavu, patiesībā var radīt labākus risinājumus nekā katrs šis eksperts atsevišķi, darot tikai savu darba daļu, pat ja to visu diriģē viens vadītājs," Toms iezīmē Agile pieejas priekšrocības. Protams, lai gan ar Agile rezultāts ir labāks, tas uzņēmumam izmaksā dārgāk, jo komandas dalībniekiem jāpavada laiks kopā un viņi savā tiešajā specialitātē nav noslogoti maksimāli, piemēram, nav tā, ka dizainers tikai "štancē" vienu dizaina paraugu pēc otra. Agile komanda ir daudzfunkcionāla un var sasniegt iecerēto arī tad, ja kāds dalībnieks kādā brīdī no tās izkrīt. Darbiniekiem aizvien ir katram sava stiprā puse, taču uz radāmo vērtību viņi virzās kopīgi, cits citu papildinot.

Tiesa, Agile ieviešana var buksēt. Toms stāsta – gadās, ka uzņēmumi beigās atzīst, ka tomēr nav gatavi mainīties. Nereti jautājums ir par motivāciju. Bagāti uzņēmumi var atļauties ieviest Agile pavirši, tikai daļēji, nevis tā, lai tas tiešām ģenerē labākus rezultātus, jo rezultāti šiem uzņēmumiem jau tāpat šobrīd ir labi. Taču ir vērts aizdomāties – vai ar to pietiks pēc dažiem gadiem, kad Latvijas tirgū ienāks ārvalstu konkurenti, kas pēc Agile jau strādā uz pilnu jaudu? Ja pārmaiņas uzņēmumā ir sāktas, tās ir vērts veikt pilnībā, jo, tirgus situācijai mainoties, tas dos būtisku atrāvienu, Toms uzsver. Kompānijas var iedrošināt arī tas, ka Agile ieviešana sākas nelielā apjomā, ar vienu komandu, nevis vētrainām izmaiņām uzreiz visā organizācijā, un Agile efektu var novērtēt jau pēc divām nedēļām.

Kopumā lielākie ieguvumi no Agile ir ātrāka produktu nonākšana tirgū, komandas darba un procesu pārskatāmība, fokusa saglabāšana uz rezultātu, kāpj arī komandas dinamika un produktivitāte. "Aug cilvēku vēlme strādāt šādos uzņēmumos un patika pret darbu. Tas ir darbiniekiem draudzīgs strādāšanas veids, tāpēc arī viņu atdeve ir lielāka," Toms saka, lai gan piekrīt, ka Agile nebūs piemērots tiem, kam galīgi nepatīk strādāt komandā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas