Igaunija prasa Latvijai un Lietuvai atvēlēt lielākus līdzekļus aizsardzībai

Tas ir valstu brīvības jautājums. [...] Ja draudēs briesmas, attaisnojuma nebūs," Dienai.lv saka Igaunijas aizsardzības ministrs Urmass Reinsalu.Viņš skaidro, ka situācija Ukrainā liek Baltijas valstīm domāt par savām aizsardzības spējām no diviem skatu punktiem. Pirmkārt, jāpalielina sabiedroto klātbūtne Baltijas jūras reģionā. Otrkārt, jāturpina ieguldīt nacionālajā aizsardzībā. "Mums ir jāsaprot, ka tagad visā Eiropā, it īpaši mūsu reģionā - valstīs, kas robežojas ar Krieviju - ir liels drošības deficīts. Tas nav joks vai spēle. Vienai no mūsu kaimiņvalstīm ir kodolieroči, pirms pieciem gadiem tā okupēja daļu Gruzijas, tagad to pašu dara ar Ukrainu," brīdina Reinsalu.Viņš pats domā, ka pat Igaunijas aizsardzībai atvēlētie 2% no IKP nav pietiekami un nepieciešams papildu ieguldījums, daudz straujāk sasniedzot iepriekš aizsardzībā nospraustos mērķus.Igaunija un Latvija gan nav tiks steidzīgas. Bijušais Lietuvas premjers, tagad Seima parlamenta opozīcijas līderis Andrjus Kubiļus Dienai.lv atzīst, ka aizsardzībai tiek tērēts par maz, taču šajā sfērā Lietuva ir gana labā formā. Jau iepriekš plānots, ka ilgtermiņā izdevumi aizsardzībai ir jāceļ, taču notikumi Ukrainā, visticamāk, liks to darīt straujāk. Tāpat arī Kubiļus uzsver, ka drošībai būtiska ir NATO klātbūtne reģionā.Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) iepriekš sacīja, ka Latvijā izdevumi aizsardzībai nepieaugs straujāk kā plānots. Lai no 0,91% no IKP šogad līdz 0,92% no IKP nākamgad palielinātu aizsardzībai atvēlētos līdzekļus jau papildu nepieciešami 10 miljoni eiro. Latvija kā NATO dalībvalsts apņēmusies aizsardzībai veltīt 2% no IKP līdz 2020.gadam. Straujuma uzsvēra, ka patlaban būtiskākais ir neatkāpties no plāna, bet straujāks finansējuma kāpums nozarei plānots nav.