Runa ir primāri par gulošiem cilvēkiem, taču šī problēma skar arī seniorus, kuri pārvietojas ar kruķiem vai kuriem ir smagas muguras sāpes. Šie cilvēki nav guloši, var pārvietoties savā dzīvesvietā, taču nokļūt līdz transportam, iekāpt tajā un aizbraukt līdz vakcinācijas vietai viņiem nav pa spēkam.
Pašlaik vakcīnu šie seniori nevar saņemt, jo vēl aizvien nav atrisināts jautājums, kā notiks vakcinēšana dzīvesvietā, vai tā attieksies tikai uz gulošajiem vai arī uz cilvēkiem, kas pārvietojas, piemēram, ar kruķiem.
Vakcinācijas birojs skaidrību par to, kā tehniski minētais process notiks, sola šā mēneša laikā. Tātad vakcinācija varētu sākties ne agrāk kā aprīlī.
Vakcinācijas birojs, lūgts komentēt radušos situāciju, norāda: ''Šobrīd Veselības ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) sagatavojusi piedāvājumu, ko plānots pārrunāt ar ģimenes ārstu asociācijām, lai martā būtu izveidots koordinācijas mehānisms, kā nodrošināt asistējamu personu ar neatgriezeniski smagiem funkcionālajiem traucējumiem vakcināciju. Šobrīd piedāvātais risinājums paredz, ka pēc ģimenes ārstu aptaujas tiks iegūta informācija par tiem ģimenes ārstiem, kas gatavi paši veikt savu pacientu senioru vakcināciju, kuriem ir smagi funkcionālie traucējumi un kuri nevar pārvietoties. Ir ģimenes ārsti, kuri šādu gatavību ir pauduši, līdz ar to šie ģimenes ārsti varētu nodrošināt izbraukuma vakcināciju paši.''
Vakcinācijas biroja piedāvājums paredz, ka tiem ģimenes ārstiem, kas paši neveic vakcināciju, būtu jāapzina savi pacienti un jāinformē NVD reģionālā nodaļa par personu skaitu un adresēm, kur nepieciešama izbraukuma vakcinācija. NVD sadarbībā ar biroju saplānotu vakcinācijas pakalpojumu sniedzējus konkrētās teritorijās, lai pēc tam vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji varētu saplānot detalizētus maršrutus un pieteiktu nepieciešamo vakcīnu skaitu. Vakcinācijas birojs uzsver, ka šis plāns vispirms jāsaskaņo ar ģimenes ārstu asociācijām.
Tiesa, vēl ir viena neskaidrība, uz kuru šobrīd nevar atbildēt arī NVD. Proti, vai vakcinācija dzīvesvietā būs iespējama tikai gulošajiem senioriem vai arī tiem vecajiem cilvēkiem, kuri nav guloši, bet kuriem ir pārvietošanās ierobežojumi.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs, kurš praktizē Staļģenes doktorātā Jelgavas novadā, stāsta, ka liela daļa ģimenes ārstu, kuri veic vakcināciju, būtu ar mieru savus gulošos pacientus vakcinēt dzīvesvietā. Vienīgi būtu jāpārskata tarifs, šādu izbraukuma potēšanu dzīvesvietā apvienojot ar mājas vizīti, kas paredz arī pacienta apskati un izmeklēšanu.
Dzalbs domā, ka to pacientu vakcinācijā, kuri nav guloši, bet kuriem ir pārvietošanās ierobežojumi, vajadzētu piesaistīt pašvaldību sociālos dienestus. Ja cilvēks ir transportējams, viņu līdz vakcinācijas vietai varētu nogādāt ar sociālā dienesta palīdzību. Tas būtu lētāk nekā izmantot mediķus. Ārsts lēš, ka laukos, kur cilvēki dzīvo izkliedēti, ierēķinot ceļu, viena pacienta vakcinācijai būtu vajadzīga stunda. Kā redzams, tas ir ļoti laikietilpīgi, turklāt šajā laikā ārsts nevar strādāt savā praksē un pieņemt pacientus.
Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte Dienai stāsta, ka mazās pašvaldībās sociālā dienesta piesaiste ir daudz vienkāršāka nekā galvaspilsētā. Rīgā sociālā dienesta redzeslokā primāri ir tie cilvēki, kuri izmanto mājas aprūpes pakalpojumus. Tādu ir ap 11 000, gulošo – ap 1000. Kondrāte skaidro, ka sociālais dienests primāri informāciju par cilvēkiem, kuri paši nespēj tikt uz vakcināciju, gaidīs no vakcinētājiem, jo visi seniori ar šādām problēmām, protams, nav sociālā dienesta redzeslokā. Pašvaldības amatpersona arī min, ka jau pašlaik invalīdiem dome apmaksā transportu, lai tiktu, piemēram, pie ārsta. To būs iespējams izmantot arī, lai tiktu uz vakcināciju. Kondrāte domā, ka visefektīvākais veids, kā vakcinēt cilvēkus, kuri nav guloši, bet ar ierobežotu pārvietošanos, būtu izbraukuma vakcinācija iespējami tuvu dzīvesvietai, piemēram, mikrorajonos.