Statistikas pārvaldē norāda, ka šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi pagājušajā gadā bija zem nabadzības riska sliekšņa.
Vienlaikus pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 513 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, kamēr 2020.gadā tie bija 472 eiro mēnesī. Savukārt mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2021.gadā sasniedza 1077 eiro mēnesī, kamēr 2020.gadā nabadzības riska slieksnis bija 991 eiro mēnesī.
Lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars pērn bija Vidzemē - 36,2% un Latgalē - 34,6%, bet mazākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Rīgā - 15,9% un Pierīgā - 16,6%. Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,8% iedzīvotāju, bet Zemgalē - 21% iedzīvotāju.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, visstraujāk nabadzības risks samazinājās mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram 2021.gadā veidojot 29,4%, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir kritums par astoņiem procentpunktiem.
Tāpat nabadzības risks samazinājās starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem, proti, iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem. 2021.gadā šo iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars bija 40,5%, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir samazinājums par 4,1 procentpunktu. Turklāt vēl straujāk nabadzības risks samazinājās starp tiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem, kuri dzīvoja vieni - par 5,2 procentpunktiem jeb no 73,6% 2020.gadā līdz 68,4% 2021.gadā.
Tajā pašā laikā nabadzības risks pieauga starp 18-24 gadu vecuma iedzīvotājiem, to īpatsvaram 2021.gadā sasniedzot 19,7%, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir pieaugums par 1,6 procentpunktiem. Nabadzības risks ir pieaudzis arī starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu, to īpatsvaram 2021.gadā sasniedzot 15,1%, kas salīdzinājumā ar 2020.gadu ir pieaugums par 2,5 procentpunktiem.
Savukārt nabadzības risks nav būtiski mainījies starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem - 2020.gadā šajās mājsaimniecībās nabadzības riskam pakļauto īpatsvars bija 11,7%, bet 2021.gadā - 12,1%, kā arī starp diviem pieaugušajiem un trim un vairāk bērniem, īpatsvaram attiecīgi veidojot 16,5% 2020.gadā un 17,1% 2021.gadā.
Statistikas pārvaldē norāda, ka nabadzības riska samazinājumu sekmēja valsts atbalsts neizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tostarp palielināts minimālā ienākuma līmenis trūcīgām mājsaimniecībām, paaugstināta minimālā vecuma pensija un īstenoti citi atbalsta pasākumi, kā arī papildu atbalsts saistībā ar Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumiem, proti, mājsaimniecībām ar bērniem par katru bērnu vienreizējs atbalsta maksājums 500 eiro apmērā, senioriem un personām ar invaliditāti vienreizējs atbalsta maksājums 200 eiro apmērā un 20 eiro ikmēneša maksājums senioriem, kuriem bija vismaz 60 gadi un kuri bija veikuši pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju.
Nabadzības riska mazināšanā arvien lielāka loma bija sociālajiem transfertiem, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. 2021.gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 18,2 procentpunktiem.
Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu, tostarp neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,7% iedzīvotāju. 2020.gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 17,1 procentpunktu, 2019.gadā - par 16,8 procentpunktiem, bet 2018.gadā - 16,4 procentpunktiem.