Reaģējot uz pedagogu runām par iespējamo streiku, valdības vadītāja šonedēļ, ja tā var teikt, vektoru pagrieza pavisam citā virzienā - lai vispirms nozare un ministrija tiek skaidrībā ar to, kādam jābūt pedagogu atalgojuma modelim, un tad varēs runāt par tam nepieciešamo naudu. Izskanēja neizpratne par to, kāpēc, ja vērtē pēc naudas uz vienu skolēnu kritēriju, Latvija nemaz tik slikti neizskatās Eiropā, savukārt, ja vērtē pēc pedagogu algu kritērija, izskatās gan.
Domāju, no kura gala lai sāk... Situācija ar pedagogu atalgojumu ir stipri ielaista. Jautājumi, kas saistīti ar pedagogu atalgojumu, arī ar skolu tīklu, ar izglītības kvalitāti, bija jāsāk risināt pirms trim gadiem. Un te man jāatgādina: tas, ka liela daļa pedagogu savulaik ar "uh!" sagaidīja ministra Ķīļa reformu uzsaukumus, apliecināja, ka jau tad domājošie cilvēki sistēmā "ar muguras smadzenēm" saprata, ka tā tālāk dzīvot nevar. Cita lieta, ka uzsaukumiem nekas nesekoja, viss izčākstēja. (..)
Pašreizējais modelis degradē izglītību kā vērtību. Piemēram, ja pamatskolā ir 30 bērnu, ja tiek veidotas apvienotas klases ar, piemēram, diviem skolēniem no septītās, trim no astotās un vienu no devītās, tad par kādiem, nezinu, laboratorijas darbiem mēs šajā gadījumā varam runāt, labi, ka viņi nepaliek analfabēti. Par to, starp citu, signalizē arī profesionālās izglītības sektors - ka pie viņiem atnāk, knapi zinot reizrēķinu... Un ir otra galējība - ka lielajās pilsētās "pirmā - sestā klase" sadaļā gadās klases ar 31, 32, pat 34 bērniem, un skolotājam nav palīga, kāds tur var būt rezultāts?
Līdz ar to nevar noliegt problēmas, un apmēram pirms pusotra gada sākās sarunas ar nozares ministriju par to, ka ir jāveido cits darba apmaksas modelis. Tas kaut kādā mērā ietvertu arī šo skolēnu skaita aspektu, jo droši vien ir jābūt atšķirībai atalgojumā skolotājam, kurš strādā ar pieciem bērniem klasē, un to, kurš strādā ar 25.
Un ko jūs, arodbiedrība, gribat redzēt šajā modelī?
Saprātīgi būtu, ja jaunais modelis nozīmētu pārēju uz pilna laika darba nedēļu. Mūsu izpratnē tā būtu 40 stundu (astoņas dienā reiz piecas dienas) nedēļa, ministrija šobrīd runā par 36 stundu nedēļu. Un par šo 40 stundu darba nedēļu skolotājs saņem pienācīgu atalgojumu. Te vienmēr ir aizķeršanās - kas ir "pienācīgs"? Ja tu lielajā skolā strādā, teiksim, 36 kontakstundas nedēļā, tad mēnesī vari nopelnīt pat 1500 eiro un vairāk. Savukārt mazajās skolās nav iespējas savākt šīs 36 kontakstundas, turklāt nav arī tās iespējas, ko dažkārt izmanto pedagogi lielajās pilsētās, sakomplektēt sev stundas vienā mācību iestādē tā, lai var pagūt strādāt vēl kādā citā mācību iestādē. Īsi sakot, nav korektas atbildes uz jautājumu, kas ir pienācīgs atalgojums. Es varētu vienīgi minēt kaut ko aptuvenu - 800-1000 eiro mēnesī par minēto pilna darba laika nedēļu.
Tad tie skolotāji, kuri saņem virs 1000 eiro, būs neapmierināti.
Jā, vienkāršu risinājumu nav. Varētu pat teikt tā: atkarībā no tā, kādu papildu naudu iedod valsts, neapmierināto skaits varētu būt lielāks vai mazāks. Bet visi apmierināti diez vai būs.
Bet skolu tīkla jautājumu tas vienalga neatrisina.
To var palīdzēt atrisināt tas, ka skolotājs var mācīt vairākus priekšmetus. Es pati 27 gadu garumā esmu bijusi fizikas skolotāja, bet esmu mācījusi arī matemātiku. Arī ekonomisko ģeogrāfiju.
Atgriežamies pie iespējamā streika. Tātad politiķi pirms vēlēšanām kaut ko apsolīja...
Te jāliek komats, jo es patiesībā nesaprotu, kurā brīdī publiskajā telpā parādījās «teksts», ka algu palielinājums par 10% ir apsolīts, sākot no 2015. gada 1. janvāra. Šo papildu naudu - 36 miljonus eiro - arodbiedrība prasīja, lai var ieviest jauno modeli, tātad no 2015. gada 1. septembra.
Tad kāpēc vispār streiks?
Tāpēc, ka Finanšu ministrija un valdība kopumā savu nostāju definē apmēram šādi: līdzšinējam modelim papildu naudu nedot, dzīvojiet, kā mākat. Ja jums ir jauns modelis, esam ar mieru dot. Un pašlaik tam ir iezīmēti trīs miljoni.
Lai gan vajag...
Ja būtu 30 miljoni, tad neapmierināto skaits, ieviešot jauno modeli, būtu neliels. Savukārt, ja runa ir par minētajiem trīs miljoniem, tad jauna modeļa ieviešanas gadījumā ienākumu kritums var būt pat pusei pedagogu. Šie trīs miljoni neko nedos. Minimālais, kas nepieciešams, - minimālais! - būtu 14-15 miljoni. Tad atalgojuma zemākais līmenis tiešām paceltos, savukārt augstākais kritiski nepazeminātos. Ja vēlamies, lai pāreja norit patiešām gludi, tad, jā, runa ir par šiem 30 miljoniem.
Vairāk Māra Zandera interviju ar Modru Jansoni lasiet trešdienas, 26.novembra, laikrakstā Diena!