Patlaban grozījumi Pasta likumā, kas attiecas uz pasta tirgus liberalizāciju un universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanu, pieņemti Saeimā 2. lasījumā un gaida 3. lasījumu. (Diena jau rakstīja, ka līdz 2014. gadam tieši LP deleģēta UPP sniegšana.)
«Ir jārūpējas par pasta tirgus liberalizāciju, nevis jānodrošina vienam uzņēmumam ekskluzīvs statuss,» Dienai jau iepriekš atzinis arī Saeimas Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.
Tomēr patlaban Pasta likumā ietverts pants, kas paredz: «UPP sniedzējam ir tiesības slēgt ar juridiskajām personām individuālas vienošanās par cenām.» Minētajā likuma pantā definēts arī, ja UPP sniedzējs piemēro šīs, īpašās cenas, tad regulatora apstiprinājums nav nepieciešams.
Pasta nozares komersanti, kuri tāpat kā LP nodarbojas ar pasta sūtījumu piegādi un kurus apvieno TMA, norāda, ka minētais pants nedrīkst tikt pieņemts, jo «nav pieļaujama prakse, ka UPP sniedzējam, kura cenas ir ekonomiski pamatotas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātas, ir iespēja, nesaskaņojot ar SPRK, piešķirt atlaides klientiem». Tas novedīs pie «tirgus kropļošanas un cenu dempinga, nosolot cenu, kas zemāka par konkurentu cenām, bet pārskata perioda beigās pieprasot kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies UPP sniedzēja darbības rezultātā», uzskata TMA pārstāvji un uzsver, ka ļaut UPP veicējam brīvi, nesaskaņojot ne ar vienu institūciju, grozīt cenu, ir «absolūtā monopolstāvokļa veicināšana», jo pēc būtības SPRK aptiprinātās tarifu atlaides jau ir īpašas cenas, ko UPP sniedzējs var sniegt saviem klientiem, līdz ar to nav pieļaujams, ka UPP sniedzējs ieviesīs jaunus tarifus, tādā veidā neierobežoti izmantojot savu monopola stāvokli.
Diena jau vēstīja, ka pērn Satiksmes ministrija izpelnījās pasta pakalpojumu nozares uzņēmēju nosodījumu par izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu Par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu, kas paredz uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar UPP pielīdzināto pakalpojumu sniegšanu, nepieciešamību kompensēt LP tirgus liberalizācijas rezultātā negūtos ieņēmumus. MK noteikumu projektā minēts, ka kompensēšanai jānovirza 26,6% no šo uzņēmumu sniegto, UPP pielīdzināmo pakalpojumu neto apgrozījuma. SM izstrādāto MK noteikumu projektu atturīgi novērtēja pat LP, turklāt nepilnības dokumentā saskatīja SPRK.