Kāds bija tavs mērķis, dodoties uz Ukrainu? Ko tu tur darīji, cik ilgi un kur pabiji?
Ukrainā es biju no 26. marta līdz 19. aprīlim, pabiju Ļvivā, Ivanofrankivskā, Kijivā, Bučā, Irpiņā, Harkivā. Turp es devos ar cilvēkiem, kuri Ukrainai palīdz jau kopš 2014. gada, arī ar kādu no latviešu brīvprātīgajiem karotājiem Ukrainas pusē. Kopā ar viņu mēs apmeklējām Starptautisko leģionu Ukrainā, konkrēti Ļvivā, lai noskaidrotu tieši viņu situāciju ar nepieciešamajām precēm, bruņojumu, aprīkojumu. Konstatējām, ka viņiem trūkst pilnīgi visa, tādēļ jāmudina Latvijas brīvprātīgie ziedotāji pievērsties šīm konkrētajām vienībām. Secinājām arī, ka, runājot par iesaistīšanos militārajās operācijās, svarīgi, lai cilvēkam jau būtu militārā pieredze. Neapmācīti "izpalīgi" šajā jomā nav nepieciešami, daudz svarīgāk tādiem iesaistīties apgādes nodrošināšanā. Jāņem vērā, ka daudzi man pašam zināmi ukraiņi, kuri savulaik ir dienējuši un tagad ir rezervistos, ir mēģinājuši iesaistīties kaujas operācijās, taču tā arī nekur nav paņemti.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2.jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!