Skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits, taču IZM piedāvājumā ieviesusi izmaiņas. Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās skolēnu skaitu līdz 9.klasei nosaka pašvaldības, taču 10.-12.klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem. Turpretim jaunākais ministrijas rosinājums paredz pierobežas skolās prasīt nodrošināt vismaz 45 vidusskolēnus jeb 15 skolēnus vienā klasē.
Savukārt pieejamības skolās 10.-12.klašu grupā būs jānodrošina vismaz 30 skolēni jeb 10 skolēni klasē. Vienlaikus pierobežas un pieejamības skolām nebūtu pieļaujama novirze, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.
Ja skola atrodas Rīgā, Daugavpilī, blīvi apdzīvotā teritorijā, valstspilsētā vai kādā no Pierīgas pašvaldību teritorijām, un tajā ir vismaz viena speciālā grupa, konkrētajā klašu posmā minimālo skolēnu skaitu varētu samazināt uz pusi. Proti, klašu posmā, kurā ir speciālā klase, būs jānodrošina vismaz 60 skolēni 120 skolēnu vietā.
Ja skola neizpilda kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā pieļaujamo atkāpi, un tā nav noteikta kā izņēmums, 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējumu piešķirtu proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam pret noteikto optimālo skolēnu skaitu, piedāvā IZM. Vienlaikus šajās skolās 1.-9.klasēs skolēnu skaitam būs jābūt vismaz pieciem skolēniem klasē. Trūkstošo finansējumu pašvaldības meklētu savos budžetos. Lai saņemtu valsts finansējumu, vismaz pieci skolēni klasē būs jānodrošina arī privātajām izglītības iestādēm.
Savukārt vidusskolas posmā valsts finansējumu piešķirtu tikai tām izglītības iestādēm, kuras atbilst noteiktajiem optimālā skolēnu skaita kritērijiem 10.-12.klašu posmā, ievērojot noteikto pieļaujamo 10% novirzi. Skolēnu skaitam pašvaldības dibinātā skolā 10.-12.klašu posmā būs jābūt vismaz desmit skolēniem klasē.
IZM arī nākusi ar piedāvājumu piešķirt valsts finansējumu par faktisko klašu komplektu skaitu konkrētā klašu posmā, ja izglītības iestādei tiek samazināta pakāpe vai citu apsvērumu dēļ konkrētā klašu posmā iztrūkst kāda klase. Piemēram, ja skolā netiek uzņemta 10.klase, bet mācības turpina 11. un 12.klasē, kur kopējais skolēnu skaits neatbilst noteiktajam kvantitatīvajam kritērijam, jaunā modeļa ieviešanas pirmajos divos gados no valsts budžeta mērķdotācijas piešķirtu pilnu aprēķināto finansējumu programmu īstenošanai.
Tāpat IZM veikusi izmaiņas piedāvātajā pedagogu darba algas modelī "Programma skolā". Piemēram, mainīts pedagoģisko likmju aprēķins visām programmām - palielināts mācību stundu skaits dalīšanai grupās vidējai un lielai klasei, palielinot papildu apmaksāto stundu skaitu citiem pienākumiem.
Savukārt atbalsta personāla aprēķinā atsevišķiem amatiem samazināts bērnu skaits uz vienu likmi. Precizēts atbalsta personāla aprēķins skolēniem speciālās izglītības programmās.
IZM jaunākajā modeļa versijā precizējusi 2% papildu finansējumu, ko piešķirtu papildu piemaksām pedagogiem individuālās pieejas nodrošināšanai skolēniem. IZM piedāvā to piešķirt no kopējā algu fonda. Papildu finansējumu nepiemērotu tālmācības programmu finansējumam.
Tagad IZM arī piedāvā palielināt no 10% uz 15% papildu finansējumu valsts ģimnāzijām, ko aprēķinātu no vidusskolas posma skolotāju un administrācijas algu fonda. Nākotnē, bet ne ātrāk kā 2026./2027.mācību gadā, uz paaugstinātu finansējumu varētu pretendēt jebkura skola, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pieļauj IZM.
IZM arī precizējusi aprēķina algoritmu neklātienes un tālmācības programmām, ilgstoši slimojošo bērnu un skolēnu izglītošanai ārpus izglītības iestādes, kā arī skolām, kas vispārējo izglītību īsteno ieslodzījuma vietās.
Tāpat precizēts aprēķina algoritms neklātienes un tālmācības programmās, ilgstoši slimojošo bērnu un skolēnu izglītošanai, kā arī izglītības iestādēm, kas vispārējo izglītību īsteno ieslodzījuma vietās.