Satiksme pa pagaidu tiltu tiks organizēta tāpat kā līdz šim pa veco tiltu – reverso kustību regulēs ar luksoforiem, gājēju un velobraucēju satiksmei paredzēta 1,5 metrus plata ietve.
Tāpat piektdien, 30. augustā, plkst. 10.30 ar Salacas tilta būvdarbu gaitu iepazīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Pagaidu tiltam ir pieci laidumi, četri upes un divi krasta balsti. Krasta balstu vietās ir izbūvēta nostiprinājuma rievsiena, uz tās izbūvēts krasta balsts, kas kalpo kā enkurojums visam pagaidu tiltam. Tilta brauktuve ir 4,5 m plata.
Lai pārbaudītu pagaidu tilta nestspēju, 28. augustā to slogoja, izmantojot četras 30–31 tonnu smagas kravas automašīnas. Pārbaudē konstatēts, ka tilts ir derīgs ekspluatācijai.
Pēc satiksmes pārslēgšanas būvnieks sāks vecā tilta demontāžu, ko plānots pilnībā pabeigt trīs mēnešu laikā. Vienlaikus sāks urbpāļu izbūvi jaunā tilta balstu pamatiem. Plānots, ka darbi turpināsies bez ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma.
Jau vēstīts, ka esošo tiltu pār Salacu pilnībā nojauks un tā vietā uzbūvēs jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Abās tilta pusēs zemtilta daļā paredzēts izveidot gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietve tiks savienota ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, tās galā izbūvēs jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta. Darbus plānots pabeigt 2025. gada rudenī.
Darbus veic pilnsabiedrība (PS) NB&Tilts par līgumcenu 14 971 552,94 eiro (bez PVN). PS veido uzņēmumi SIA Nordes būve un SIA TILTS. Tilta projekta izstrādi pasūtīja Salacgrīvas pašvaldība, projekta autors – SIA Projekts 3, būvuzraudzību nodrošinās AS Ceļuprojekts.
Tilts pār Salacu uz valsts galvenā autoceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) ietilpst Eiropas transporta tīklā (TEN-T), kā arī ir Eiropas nozīmes autoceļu maršruta E67 jeb Via Baltica posms, kas nodrošina vietējo un starpvalstu satiksmi, kā arī militāro mobilitāti. Jauna tilta būvniecību trešā militārās mobilitātes projektu uzsaukuma ietvaros līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI).