Pēdējo reizi Diena jūs intervēja pāris nedēļu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Karš aizvien vairāk ienāk katra krieva mājās – kritušie, mobilizācija, pirmdien Krievijā, neaizlidojot līdz mērķim Ukrainā, uz daudzdzīvokļu mājas nokrita kaujas lidmašīna, nogalinot 13 cilvēkus, arī bērnus. Kara pirmajos, teiksim, 3–4 mēnešos mēs pie katra šāda satricinājuma salēktos, cerot, ka tas būs liktenīgais grūdiens, kas novedīs pie masu nemieriem, pie apvērsuma Kremlī. Nu jau redzam, ka Putina pozīcijas nekas tāds nespēj satricināt. Kur ir izeja? Vai šie astoņi kara mēneši pat jums kā vienam no mūsu atzītākajiem Krievijas ekspertiem ir tomēr atklājuši kaut ko jaunu un nezināmu par krievu tautu un šīs valsts politiku?
Pirmkārt, šie mēneši man ir radījuši daudzus pārsteigumus. Pirmais pārsteigums man ir tāds, ka es iepriekš esmu vai nu nesapratis, vai sapratis nepilnīgi, taču impērisma gēns patlaban sēž lielā daļā Krievijas tautas siržu. Un tas man liekas ļoti bīstami visai pārējai pasaulei. Šī impērisma gēna dēļ es esmu pats personiski arī šeit zaudējis vairākus gudrus, ļoti cienījamus cilvēkus, kuri pilnīgi ir apsēsti ar impērisma garu, ar misijas garu, ar krievu civilizācijas nākotni. Un mani pārsteidz, ka daudzi argumenti, ko izmanto Krievijas pat zinātniskā elite, politologi, tomēr atkārto zināmā mērā visus tos argumentus, kurus kādreiz teica Hitlers un Vācijas impēristi. Šeit ir man tāds lielākais pārsteigums.
Otrs pārsteigums ir milzīgā naida, zooloģiskā naida izpausmes, kuras ir lielā daļā tieši pret ukraiņiem, kas, man šķiet, ir pilnīgi pat nevis neloģiski, bet nesaiet kopā ar manu racionālo pasaules skaidrojumu. Tas man arī ir pārsteigums.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 19. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!