Iniciatīvas pārstāve Paula Gļeba komisijā skaidroja, patlaban daļa skolēnu jau saskaras ar "Skola2030" plānotajiem noteikumiem, kas paredz, ka skolēns gada laikā katrā priekšmetā drīkst uzlabot tikai vienu atzīmi - konkrētas skolas jau esot sākušas šo noteikumu ieviest 2023./2024. mācību gadā.
Gļeba norāda, ka "Skola2030" paredz, ka skolēni šādi tiks motivēti mācībām. Tomēr jau pašlaik esot izraisīta nepatika no skolēnu puses un sašutums no vecāku puses, jo bērnu atzīmes neuzlabojas, bet gan tieši pretēji - krītas. Jauniešu vidū pieaug pārbaudes darbu kavēšana, jo viņi nejūtas pietiekami sagatavoti un uztraucas par iespējamo atzīmi, kuru pēc tam nevarēs labot. Skolēni pauž nepatiku, jo šāda sistēma nepalīdz kļūt motivētākiem, bet gan rada lielākus pārdzīvojumus un satraukumu.
Iniciatīvas autore ierosina atcelt šo ierobežojumu par vienu atzīmes labošanu gadā un ļaut skolēniem brīvāk un biežāk uzlabot savas atzīmes.
Tas, viņasprāt, paredzami nāks par labu sekmēm un novērsīs lieku stresu. Ja "Skola2030" autoriem gadījumā ir ļoti spēcīgi pierādījumi, piemēram, no starptautiskās prakses, tad viņi tāpat tiek aicināti izvērtēt šo iniciatīvu un apsvērt sistēmas ieviešanu pakāpeniski, lai skolēni jaunajai sistēmai varētu sagatavoties laikus un pierast pie tās pakāpeniski.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga sēdē pauda, ka ministrija neiebilst par iniciatīvas virzīšanu tālākai izskatīšanai. Reinberga atzīmēja, ka par vērtēšanas sistēmu jau ir bijušas vairākas sēdes Izglītības komisijā.
Jaunā vērtēšanas sistēma valdībā tika apstiprināta 2022.gadā un pēc plāna bija jāstājas spēkā pērn, taču, kā norādīja IZM pārstāve, saprotot nozares bažas un to, ka pedagogi un skolēni nav jutušies gana sagatavoti izmaiņām, tika pieņemts lēmums atlikt jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešanu par vienu gadu.
Valsts Izglītības satura centra vecākais eksperts Pāvels Pestovs skaidroja, ka vērtēšanas sistēmas izmaiņas ir plašākas par atzīmju labošanu, un to nevarot skatīt atrauti no pārējiem grozījumiem.
Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne Linda Daniela uzskata, ka virziens ir pareizs, ka "nepārtrauktā labošana" tiek ierobežota.
Biedrības "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa teica, ka uzsāktās pārmaiņas nedrīkst apturēt un virzniens ir pareizs. Biedrības vadītāja aicina IZM turpināt skaidrot un komunicēt ar vecākiem un sabiedrību par plānotajām izmaiņām, jo vecāki esot sašutuši, jo nezina, kādas ir pārmaiņas un kāpēc tās ir svarīgas.
Akmentiņa-Smildziņa akcentēja, ka mūsdienu sabiedrība ir orientējusies uz atzīmi, nevis mācīšanās ieradumu veidošanu un zināšanām.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka arī šī iniciatīva apliecina, ka neesot viss kārtībā ar jauno vērtēšanas sistēmu. Arī līdz arodbiedrībai ir nonākusi informācija par to, ka jaunieši jūtas netaisnīgā situācijā, jo ir skolas, kurā ir ieviesta jaunā sistēma un neļauj labot atzīmes, bet citās skolās attiecīgi var tās labot, norādīja Vanaga.
LIZDA vadītāja atzīmēja, ka izglītības iestādēs arvien izplatītāka ir tendence, ka skolēni uz pārbaudījumiem iet ar domu "kad es varēšu pārakstīt".
Deputāta Česlava Batņas (AS) ieskatā, skolēniem ļaujot labot atzīmes, rezultāti var uzlaboties, jo jaunieši sāk mācīties un papildus iet uz konsultācijām.
Arī deputāts Edgars Tavars (AS) uzskata, ka vajadzētu pārskatīt kārtību par to, ka ir skolas, kuras jau noteikumus ir ieviesušas, jo patlaban ir izveidojusies negodīga situācija.