Valsts faktiski pieļauj, ka bērns var izvēlēties lietot atkarību izraisošās vielas, nevis ārstēties. Pastāv arī pozitīvi piemēri, tomēr tos drīzāk var dēvēt par izņēmumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību, nevis likumsakarību.
Šis ir viens no secinājumiem, kāds iekļauts tiesībsarga ziņojumā, kas vakar tika prezentēts presei. "Mūsu izpēte tajos atklāj ļoti konkrētus trūkumus, kas steidzami jānovērš. Likumos trūkst skaidrojuma terminiem, citi neparedz to, kas obligāti būtu jāparedz, vēl citi ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem," konstatējis tiesībsargs Juris Jansons.
Satraucošā statistika
Lai apzinātu problēmas izplatību, tiesībsargs lūdzis Nacionālo veselības dienestu (NVD) atlasīt datus par bērniem ar diagnozēm, kas saistītas ar alkohola, narkotiku un citu psihoaktīvo vielu lietošanu, laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam. Tika iegūti dati, ka stacionārajās ārstniecības iestādēs 2021. gadā ārstējās 146 bērni, 2022. gadā – 167, bet 2023. gadā – 204 bērni. Veselības pakalpojumus ambulatori ar šādām diagnozēm 2021. gadā saņēma 743 bērni, 2022. gadā – 898, bet 2023. gadā –1049 bērni.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) 2023. gadā kopējais izpildīto izsaukumu skaits narkotiku lietošanas dēļ – 217, no tiem – 141 bērns nogādāts ārstniecības iestādē; alkohola lietošanas dēļ – 1153, no tiem 664 bērni nogādāti ārst
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 89 augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00