Krievu diplomāti tika izraidīti 29.maijā, taču Kišiņeva nepaskaidroja šī lēmuma iemeslus.
Tomēr avoti, kas informēti par lietas apstākļiem, stāsta, ka izraidītie diplomāti darbojušies kā Krievijas armijas izlūkdienesta GRU virsnieki aizsegā.
Moldovas amatpersonas uzskata, ka viņi vervējuši kaujiniekus Gagauzijas autonomajā apgabalā, kuras iedzīvotāju lielākais vairākums ir prokrieviski noskaņoti un iestājas pret tuvināšanos Eiropas Savienībai (ES).
Visi avoti, kas runāja ar Reuters, vēlējās saglabāt savu anonimitāti šī jautājuma delikātā rakstura dēļ.
Tomēr viņi nesniedza sīkākas ziņas, kā vervēšana notikusi, cik cilvēki tikuši savervēti un kāds bijis vervēšanas cēlonis.
Neatkarīgu apstiprinājumu šiem apgalvojumiem aģentūrai nav izdevies pagaidām iegūt.
Krievijas Ārlietu ministrija atteikusies tos komentēt, bet Aizsardzības ministrija uz Reuters lūgumu sniegt komentārus nav reaģējusi.
Savukārt Moldovas Ārlietu ministrijas pārstāve uz jautājumu, vai izraidītie bijuši GRU virsnieki, norādīja, ka viņi bijuši diplomāti, taču sīkākus paskaidrojumus atteicās sniegt.
Tikmēr avoti pastāstījuši, ka Gagauzijā savervētie kaujinieki sākotnēji sūtīti uz kādu militāro treniņu nometni Rostovas apgabalā, Krievijas dienvidos. Tomēr konkrētu nometni avoti nav minējuši.
Tikmēr aģentūras Reuters rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka Krievija izmantojusi vismaz divas armijas nometnes Rostovas apgabalā, lai apmācītu uz Ukrainu sūtītos kaujiniekus.
Avoti aģentūrai pastāstījuši, ka informāciju par gagauziem, kas karo Ukrainas austrumos, Moldovas varasiestādes sākotnēji saņēmušas no Ukrainas Drošības dienesta (SBU).
Pamatojoties uz šo informāciju, izdevies izsekot un aizturēt kaujiniekus, kas atgriezušies no Ukrainas. Daži no viņiem piekrituši sadarboties ar varasiestādēm.
SBU uz Reuters lūgumu sniegt komentārus nav reaģējis.