Deficīts energoresursu dēļ
MIWI aplēses balstītas Eirāzijas Ekonomiskās komisijas un vērienīgas globāla mēroga datubāzes UN Comtrade sniegtajos datos. Atbilstīgi tiem 2019. gadā tirdzniecība ar EES valstīm, galvenokārt, protams, ar Krieviju, veidoja 51% no Baltkrievijas ārējās tirdzniecības, tajā skaitā eksports uz EES valstīm veidoja 44,2% no Baltkrievijas eksporta, bet imports no EES valstīm – 56,3% visa importa.
Pie līdzīgiem secinājumiem jau 2018. gadā nonāca arī Austrijas Vīnes Starptautisko ekonomisko pētījumu institūts (Wiener Institut für Internationale Wirtschaftsvergleiche, WIIW). Atbilstīgi WIIW aprēķiniem, pateicoties Eirāzijas Muitas savienības, kas ir 2015. gadā nodibinātās EES priekštece, izveidei Baltkrievijas eksporta uz Krieviju apjomi no 2010. līdz 2015. gadam bija vidēji par trešdaļu lielāki, nekā būtu bez šādas savienības. Līdzīga situācija ir arī pārējās EES dalībvalstīs – Kazahstānā, Armēnijā un Kirgizstānā.
Kā norādīts MIWI publikācijās, atvieglota piekļuva Krievijas tirgum, kas 2018. gadā līdzinājās 4,1 triljonam ASV dolāru (rēķinot pēc pirktspējas paritātes) jeb 87% no EES iekšzemes kopprodukta (IKP) un ko veidoja 147 miljoni tirgus dalībnieku jeb patērētāju (80% no EES iedzīvotājiem), bija galvenais iemesls Baltkrievijas iesaistei EES. MIWI arī uzskata, ka regulārais Baltkrievijas ārējās tirdzniecības ar Krieviju deficīts (vidēji 8,5 miljardi ASV dolāru ( 7,12 miljardi eiro) gadā laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam) nav pamats kritizēt Minskas dalību EES.
Baltkrievijai pastāv tirdzniecības deficīts ne tikai ar Krieviju, bet arī ar diviem citiem galvenajiem ārējās tirdzniecības partneriem – Eiropas Savienību (ES) un Ķīnu. Turklāt, ja minētajos sešos gados tirdzniecības deficīts ar Krieviju audzis vidēji par 1,4% gadā, tad ar ES tas audzis par 7,1%, bet ar Ķīnu pat par 73,4% gadā. Savukārt, ja neņem vērā energoresursus (naftu, gāzi un ogles), kurus Baltkrievijai jebkurā gadījumā nākas importēt savu resursu trūkuma dēļ, Minskas ārējās tirdzniecības ar Maskavu bilance ir izteikti pozitīva – vidēji 2,1 miljards dolāru. Atsevišķi jāņem vērā, ka jēlnaftas imports ir par cenām, kas zemākas par tirgus cenu, un tas, ka šīs naftas pārstrāde Baltkrievijas rūpnīcās ļauj Minskai gūt eksporta ieņēmumus no ES valstīm vidēji 1,5 miljardu dolāru gadā apmērā.
Virkne pozitīvu rādītāju
MIWI galvenokārt tomēr uzsver eksporta pieaugumu. Te jānorāda, ka laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam Minskai izdevies ievērojami palielināt importa daļu tajās pārtikas produktu grupās, attiecībā uz kurām Maskava ir noteikusi tā dēvētās pretsankcijas rietumvalstīm. Baltkrievijas augļu un dārzeņu daļa Krievijas importā pieaugusi no 0,6% līdz 4,5%, gaļas un tās izstrādājumu – no 5,2% līdz 34,6%, bet piena un piena produktu – no 34% līdz 81%. Tiesa, šeit jāņem vērā, ka Krievija aktīvi attīsta savu lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību un tamdēļ gadu no gada samazinās kopējie importa apjomi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 2. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!