Tomēr nupat publicēts pētījums liecina, ka Latvijā ir ļoti nelabvēlīga vide ieceļotājiem, un vairāki patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos dzīvojošie iebraucēji atzīst, ka Latvija nav viņu galamērķis Eiropā.
Latviju paši neizvēlas
Daudzu ieceļotāju galamērķis ir nevis Latvija, bet gan Eiropa kopumā, kur jau dzīvo viņu ģimenes. Piemēram, gvinejietis Siaka Keita, kuru Diena pirmdien satika Muceniekos, vispirms ar lidmašīnu nokļuvis Baltkrievijā, bet pēc tam ar autobusu atbraucis līdz Latvijai, kur viņu aizturējusi robežsardze. Daugavpils cietumā pavadīto nedēļu viņš atceras ar šausmām un ir laimīgs, ka nokļuvis Muceniekos, kaut arī šeit varas iestāžu lēmumu par savu nākotni gaida jau 10 mēnešus. «Man Beļģijā ir ģimene, māku franču valodu. Mans tēvs bija musulmanis, bet māte ir kristiete, un pats arī domāju pievērsties kristietībai, lai būtu vieglāk iejusties Eiropā,» viņš atklāj savus nākotnes plānus.
Savukārt Zabihs Azizi no Afganistānas par «biļeti uz Eiropu» samaksājis 15 000 dolāru. Viņš skaidro, ka atbraucis, jo Eiropā valda miers, kamēr Afganistānā turpinās vardarbība. «Kad pirms 30 gadiem piedzimu, Afganistānā bija karš, tagad tur ir karš. Tur ir pārāk daudz traku cilvēku, lai manā mūžā iestātos miers. Paskatieties video YouTube, tikko kāds trakais bankā Kabulā nogalināja 60 cilvēkus,» viņš stāsta. Vedēji gan nav piedāvājuši izvēlēties, uz kuru Eiropas valsti viņu nogādāt, tomēr Z. Azizi ar nokļūšanu Latvijā ir apmierināts un sola pēc bēgļa statusa iegūšanas palikt un strādāt šeit. «Zinu, ka Latvijā ir grūti, bet, ja divi miljoni cilvēku te var izdzīvot, es arī varēšu,» viņš uzskata.
Mucenieku centru pirmdien apmeklēja arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība). Arī viņa atzina, ka Latviju patvēruma meklētāji pārsvarā izmanto kā tranzītvalsti uz Eiropu, un mūsu valsts ir gatava bēgļu izmitināšanai.
Ielaiž katru piekto
A. Rjabcevs Dienai savukārt skaidroja, ka apmierināts tiek aptuveni katrs piektais lūgums pēc patvēruma. «Latvija lielākoties piesaista patvēruma meklētājus no NVS valstīm. Pirmkārt, esam relatīvi tuvu ģeogrāfiski un, otrkārt, krieviski runājošiem patvēruma meklētājiem Latvijas sabiedrībā būtu daudz vienkāršāk integrēties nekā, piemēram, personām, kuras ierodas no Āfrikas vai Āzijas,» viņš norāda.
Tēzi par integrācijas vieglumu gan apšauba nupat publicēts pētījums, kurā Latvija novērtēta kā visnelabvēlīgākā imigrantiem no 31 aplūkotās valsts. Kaut arī kopš 2007. gada situācija esot uzlabojusies, imigrantiem joprojām ir ļoti ierobežotas politiskās līdzdalības iespējas un skolas nav gatavas uzņemt ieceļotāju bērnus.