Pirms trim gadiem pieņemtajos grozījumos Meža likumā, kas stājās spēkā šā gada janvārī, noteikts, ka par mežu tiek uzskatīta pushektāru un lielāka platība, uz kuras ir mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri. Atvieglota aizaugušo lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformēšana par meža zemēm ir pretrunā ar Zemkopības ministrijas apņemšanos līdz 2020. gadam panākt, ka ražošanā tiek izmantoti divi miljoni hektāru lauksaimniecības zemes, norādīja Zemnieku saeimas priekšsēdis Juris Lazdiņš. «Mēs esam tuvu šim mērķim, pietrūkst nepilnu 100 000 hektāru,» Dienai sacīja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze (ZZS). Latvijā ir ap 70 000 hektāru aizaugušas lauksaimniecības zemes, komisijas sēdē informēja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sniedze Sproģe.
«Pārvērst lauksaimniecībā izmantojamo zemi par mežu ir vienkārši, bet tas ir neatgriezenisks process. No valsts attīstības viedokļa ir neprāts aizaudzēt ražošanai derīgas zemes,» Dienai sacīja Madonas novada domes priekšsēdis Andrejs Ceļapīters (Vienotība). Viņš informēja, ka zemju uzpircēji nākot ar lielām ambīcijām aizaudzēt šīs platības ar mežu, nevēloties zemi izmantot ražošanai. Madonas novada teritorijas plānojumā ir noteikts zemes lietošanas mērķis, un bez pašvaldības lēmuma nevar mainīt tās statusu. Dome atļauj apmežot mazas platības, kuras kā neauglīgas vai bez piebraucamā ceļa slapjā vietā nav derīgas ražošanai.
Zemkopības ministrijas pārstāvis, Saeimas deputāts A. Krauze komisijas sēdē trešdien piedāvāja vairākus variantus, kā vienkāršāko iespēju minot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos. Tie paredzētu iespēju zemju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem līdz 2018. gadam vēl sakopt lauksaimniecībā izmantojamo zemi un atbrīvot to no kokiem, neveicot birokrātiskās procedūras. Viņaprāt, būtu pareizi ļaut īpašniekam pašam izvēlēties, ko darīt ar savu zemi.
Nesen Latvijas Televīzija informēja par Bebru pagasta jauno zemnieku Raiti Unguru, kurš apmēram hektāru lielu aizaugušu platību atbrīvoja no krūmiem un sagatavoja apstrādāšanai. Valsts meža dienests viņam par to lika samaksāt 38 000 eiro lielu sodu, kuru pēc tam Aizkraukles tiesa atcēla. Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons Dienai atgādināja, ka jaunais zemnieks bija sodīts pēc valdības noteikumiem, kuru mērķis ir nepieļaut koku izciršanu, piemēram, piejūras teritorijās. Zemnieku saeima ir saskaitījusi - lai ar kokiem aizaugušai zemei atjaunotu agrāko statusu, ir jāveic līdz 16 dažādu procedūru. Ja zemnieks šīs prasības ignorētu, viņu sodītu par meža vides iznīcināšanu. Zemnieku saeimu interesē rezultāts un no šī viedokļa būtu pieņemams jebkurš risinājums, taču tā nevarot piekrist tik īsam pārejas periodam. «Nekoptie īpašumi jau nepieder lauksaimniekiem, neviens normāls lauksaimnieks neaizaudzēs savu zemi,» sacīja M. Trons. Tas nozīmē, ka zemnieki šādas platības pirks arī nākamajā un aiznākamajā gadā, un tad var nepietikt laika to atbrīvošanai no kokiem, lai uzsāktu ražošanu. Zemnieku saeima ierosina paredzēt pārejas periodu līdz 2025. gadam. A. Krauze uzskata - ja risinājumu atrod, grozot Ministru kabineta noteikumus, tad pēc laika ir iespējams tajos vēlreiz pagarināt termiņu, vērtējot situāciju 2018. gadā.