Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija brīdis, kad mūsu uzņēmējiem vajadzēja nopietni un sistemātiski konkurēt starptautiskajā tirgū, un tas ir iespējams vienīgi tad, ja var pierādīt, ka viņu ražotie produkti ir kvalitatīvi,» skaidro institūta direktors Andrejs Domkins.
Pārbauda kvalitāti
Ir jomas, kurās kvalitātes atbilstības vērtēšana ir stingri reglamentēta. Kas attiecas uz koka kā materiāla izmantošanu būvniecībā, tie ir aspekti, kur jāvērtē mehānika, ugunsdrošība un lūšanas izturība. MeKA ir starptautiski akreditēts uzņēmums, kas var darboties šajā jomā, daudz ir starptautisku klientu gan no Eiropas Savienības, gan citām valstīm.
Institūta testēšanas†laboratorija sniedz koksnes un tās produktu testēšanas pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām Latvijā un ārvalstīs. Specializācija ir koksnes materiālu un produktu testēšana, tomēr plašās tehniskās iespējas un zināšanas ļauj veikt testēšanas pakalpojumus plašākam materiālu un produktu†klāstam. Trīs galvenās testēšanas jomas ir fizikāli mehāniskā testēšana, kas būtībā ir visu būvniecībā izmantoto konstrukciju drošība, tad ir uguns reakcijas testēšana - kā uzvedas attiecīgie materiāli ugunsgrēkā. «Arvien vairāk koksni izmanto enerģijas iegūšanai. Tikko šis tirgus sāka veidoties, mēs izveidojām laboratoriju, kurā pārbaudām enerģētiskās koksnes. Pamatā tās ir šķeldas, bet ir arī granulas, briketes. To kvalitātes rādītājus vērtējam, piemēram, mērot mitruma līmeni, jo sausa malka ir efektīvāka nekā mitra u. c. Mūsdienās tirgo vairs ne materiāla kubikmetrus vai tonnas, bet koksnes enerģētisko vērtību, un to mēs nosakām laboratorijā. Latvija ir unikāla koksnes enerģētiskā materiāla ražotāja un eksportētāja ES mērogā, jo pērn eksportēja pusotru miljonu tonnu koksnes granulu. To kvalitātes noteikšanai ir konkrēti standarti un sertifikācijas principi,» stāsta Domkins.
Ceturtā joma testēšanā ir mēbeles, kas gan esot mazāk pieprasīta, jo tā nav reglamentētā sfēra, taču esot nopietni domājoši uzņēmumi, kas pirms laišanas tirdzniecībā vēlas pārbaudīt, piemēram, bērnu mēbeles - vai nelūst, vai to spraugās nevar iesprūst mazuļu rokas, kājas, vai tās ir izturīgas pret mēģinājumiem mēbeli paskrubināt utt.
Pirmajā vietā ilgtspēja
«Lai nodrošinātu institūtu ar zinošu un kompetentu personālu, nepieciešams finansējums. Tāpēc darbojamies arī pētniecības jomā sadarbībā ar starptautiskiem fondiem. Mēs kā SIA varam startēt gan tikai tajos projektos, kuros ir paredzēta liela daļa sava līdzfinansējuma, atšķirībā piemēram, no valsts iestādēm. Lielākoties mēs darbojamies projektos kopā ar uzņēmumiem. Strādājam, lai attīstītu materiālus un būvniecības principus, kas ir ar iespējami mazāku ekoloģisko pēdu, bet ar paaugstinātu ekoloģisko vērtību, un lielākoties ir runa par koksni, kas iegūta no ilgtspējīgi apsaimniekota meža. Eksporta nozarē ES klienti ir apzinīgi un rūpīgi vērtē, no kāda meža nāk koks, no kura izgatavots attiecīgais produkts,» uzsver MeKA direktors.
Viņš stāsta - pat granulu tirgotājiem jāsniedz deklarācijas eksportam, ka, granulu saražojot, nav patērēts vairāk enerģijas, nekā ir pašā granulā. Viens no institūta veiksmīgi realizētajiem sadarbības projektiem ir tehnoloģiju pārneses projekts, kas aizsācies pirms dažiem gadiem, kad vairāku valstu kompānijas sadarbojās, lai izveidotu ēku siltināšanas principus, izmantojot koka paneļus. Tos gatavo, noskenējot sienu, pēc vajadzīgajiem parametriem un principiem uztaisot sagatavi un tad attiecīgi savienojot, veido apdari ēkai. Arī pie MeKA fasādes redzami četri koka paneļu siltināšas apdares veidi. Logi ir montēti sienas ārējā zonā. A. Domkins stāsta, ka daudzas Eiropas valstis attīsta šādus projektus, jo tie ir ilgtspējīgāki gan izgatavošanas procesā, gan montāžas un ilgmūžības kritērijus ņemot vērā. Kopā ar MeKA patlaban darbojas uzņēmumi no Austrijas, Vācijas, Somijas. MeKa koka siltinājuma fasāde ir pētījuma objekts, kur speciāli mēra gaisa temperatūru, mitruma līmeni, seko, kā savas funkcijas pilda konkrētie matriāli. Strādā gan studenti, gan akadēmiķi.
Ar praktisku pieeju
«Strādājam ar zināšanām, kuras uzreiz ir komercializējamas. Piemēram, uzņēmumi var piedalīties konkursos par ēku siltināšanu un izmantot MeKA pētījumu rekomendācijas. Sadarbojamies ar kādu logu ražotāju, kurš jau ir izmantojis mūsu pētījumus un ieguvis līdzekļus, ko ieguldīja tehnoloģijās, lai varētu ražot arī logu rāmjus un ēku siltināšanas paneļus,» stāsta Domkins.
Ēku siltināšanas tirgus, viņaprāt, ir niša ar attīstības potenciālu Latvijā. Mums ir daudz blokmāju, ko, visticamāk, neplēsīs nost, kā to dara skandināvi, kas tās pārtaisa par koka dzīvojamajām ēkām. Šeit tās noteikti tiks uzlabotas, siltinātas. MeKA uzdevums esot saskatīt jaunas iespējas, sekot nozares attīstībai pasaulē un novērtēt to iespējas realizēt Latvijā, mudināt uzņēmējus iet inovāciju virzienā, uzskata institūta direktors.
Potenciāli liels tirgus, viņaprāt, ir arī industriālajai būvniecībai - sabiedriskās ēkas, sporta halles, baseini utt. «Arī tā ir pētniecība, inovācijas. Lai efektīvi un droši veidotu koka konstrukcijas, nepieciešami jauni savienojumi, līmēšanas principi. Kopā ar RTU Ceļu un tiltu būves fakultāti izveidojām lielu koka tiltu, piesaistījām vēl vienu attīstības programmu, un ar liela uzņēmuma līdzfinansējumu tapa Tērvetes gājēju tilts kā inovatīvs ilgtspējīgas būvniecības paraugs,» stāsta A. Domkins.