Tajā ar konkrētām darbībām paredzēts pilnveidot mācību programmu skolās, kā arī iedvesmot bērnus un jauniešus izvēlēties studēt šo profesiju. Mācībspēki Dienai uzsver, ka ir gandarīti par šādu virzību, jo beidzot problēma tiks risināta ne tikai organizāciju, bet jau ierēdņu līmenī.
«IKT ir joma, kas strauji attīstās, tāpēc būtiski, lai izglītības sistēma spētu tikt līdzi šim attīstības tempam, sagatavojot jaunos speciālistus,» Dienai teic LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Viņa piesauc organizācijas Baltic Development Forum nesen prezentēto pētījumu, kurā analizēta digitālo jomu ietekme uz ekonomiku Baltijas Jūras reģiona valstīs. Pētījums atklāja, ka Latvijā tikai 1,9% no visiem nodarbinātajiem ir IKT speciālisti. Tajā pašā laikā Zviedrijā un Somijā šis rādītājs sasniedz 4,4%, un tā potenciālā ietekme uz IKP ir apmēram 531 miljons eiro.
S. Bāliņa uzsver, ka valstij kopā ar uzņēmējiem aktīvi jāstrādā pie tā, lai veicinātu IKT zināšanu integrāciju izglītības sistēmā un sasaisti ar darba tirgu. Skaidri zināms, ka darba tirgū pieprasījums pēc kvalificētiem un spējīgiem nozares speciālistiem pieaugs.
Kaut gan profesionāļu trūkst, IKT aptverošās jomas ir vienas no pieprasītākajām studiju nozarēm Latvijā. Latvijas Darba devēju konfederācija ik gadu apkopo informāciju par to, ko jaunieši vislabprātāk izvēlas studēt. Pirmo vietu jau vairākus gadus pēc kārtas ieņem Rīgas Tehniskās uinversitātes (RTU) studiju programma Datorsistēmas.
«Visizteiktāt profesionāļu trūkumu jūt uzņēmēji. RTU mēs to jūtam caur to, ka viņi nāk pie mums cerībā atrast studentus. Lielākā daļa mūsu jauniešu jau studiju laikos sāk strādāt uzņēmumos. Tiešām tas pieprasījums ir milzīgs, turklāt algu līmenis šajā nozarē kāpj,» Dienai atklāj RTU mācību prorektors Uldis Sukovskis. Paralēli ievērojamam vietējo studentu skaitam arvien lielāku interesi par Datorsistēmu studijām izrāda ārzemju studenti. Visticamāk, tas ir tāpēc, labu speciālistu problemātika ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē.
U. Sukovskis pauž cerību, ka memorands, ko plānots parakstīt rīt, mūsu pašu skolēniem dos lielāku iedvesmu izvēlēties studēt tieši šo jomu. Prorektors uzsver, ka tieši skola ir īstā vieta, kur bērnos radīt pienācīgu interesi, lai pēc gadiem speciālistu pulks augtu un spēcinātu Latvijas tautsaimniecību. Uz jautājumu, vai nav bažu par to, ka visi lielie ieguldījumi būs vējā, jo profesionāļi dosies strādāt uz ārzemēm, kur maksā krietni lielākas algas, viņš atbild noliedzoši: «Lielākā daļa jau paliek šeit. Tas tomēr ir ģimenes un dzīvesveida jautājums.»
Atalgojuma temats gan liek aizdomāties. Akūtā speciālistu nepieciešamība visā pasaulē radījusi ārkārtīgi lielas darba samaksas atšķirības. Daļā kaimiņvalstu profesionāļi mēdz saņemt pat 4000 eiro lielu algu, bet mūsu uzņēmējiem tas ne tuvu nav pa kabatai.
Uzņēmuma Data Security Solutions vadītājs Andris Soroka Dienai atzīst, ka ar labu speciālistu aizplūšanu ir jārēķinās. «Algu atšķirība ir iespaidīga. Baltija nav tik maksātspējīga, lai spētu piesaistīt labus speciālistus, kurus masveidā izķer pasaules lielākie uzņēmumi, piemēram, Facebook, Google un Twitter. Turklāt arī lielo starptautisko milžu ienākšana mūsu tirgū rada ne pārāk labas sekas. Viņi aktīvi medī gudrās galvas un spējīgākajiem pēdējo kursu studentiem piedāvā lielas algas. Jaunieši sāk strādāt un nespēj pabeigt studijas,» skaidro A. Soroka. Viņš bilst, ka šāda situācija rada disbalansu arī mazo un vidējo uzņēmumu sektorā. «Lielie ar savām algām pārpērk darbiniekus no mazākiem uzņēmumiem. Mēs, piemēram, prakses laikā negribam un arī nevaram maksāt četrciparu skaitli, bet lielie to var atļauties,» skaidro A. Soroka.