Strīda aizsākumi meklējami 2006. gadā, kad Igaunijas portālā Delfi pie raksta par kravu pārvadājumu uzņēmēju Vjačeslavu Lēdo tika publicēti 20 nomelnojoši komentāri. Portāls līdz pēdējam turējās pie pārliecības, ka medijam nav jāuzņemas atbildība par lasītāju komentāriem. Pēc tam, kad portāls bija zaudējis visu triju līmeņu tiesām, tas vērsās ECT, tomēr arī šis pēdējais salmiņš Delfus neglāba. Līdz ar ECT lēmumu beidzot pielikts punkts teju desmit gadu ilgajam tiesāšanās procesam.
Brīvība anonimitātē
Lielāko Latvijas interneta portālu redaktori jau norādījuši, ka šāds lēmums ilgtermiņā atstās iespaidu uz vārda brīvību. Kaut gan komentāru sadaļa kļūšot korektāka, redakcijai robežu starp nomelnojošu un objektīvu komentāru ne vienmēr ir viegli novilkt. Līdz ar šo precedentu rodas vairākas neskaidrības, piemēram, ja komentārs atklās negatīvu informāciju par kādu konkrētu personu vai iestādi, kurš būs tas, kas pārbauda, vai anonīmās personas rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, lai uzrakstītu patiesībai atbilstošu komentāru.
Arī portāla Diena.lv redaktore Lauma Spridzāne norāda, ka šis gadījums ir bīstams precedents un ierobežos izteiksmes brīvību. «Tas ir jautājums par iespēju anonīmi pateikt lietas, kuras oficiāli, zem iesnieguma parakstoties, cilvēks nav gatavs paust,» norāda L. Spridzāne. Viņasprāt, ECT lēmums ir negaidīts un «daudzas lietas pavērš pretēji tam, kāds līdz šim bijis interneta vides regulējums».
Portāla redakcija seko līdzi komentāru saturam, un rupji, cilvēku cieņu aizskaroši komentāri tiek dzēsti. Patlaban portāls domā arī par tehniskiem risinājumiem, iespējams, tiks ieviesti filtri, kas automātiski atsijā rupjus vārdus. Tajā pašā laikā L. Spridzāne uzsver, ka svarīgs ir vēstījuma konteksts, tāpēc pilnīgi automatizēt šo procesu nevajadzētu.
Ir bijuši gadījumi, kad, piefiksējot atsevišķu informāciju komentāros, Diena.lv žurnālisti veidojuši lielākus rakstus, piemēram, par koruptīvām darbībām kādā iestādē vai kāda uzņēmuma negodīgu praksi.
«Labā lieta saistībā ar šo spriedumu ir tā, ka tas varētu likt nozares līmenī, varbūt pat mainot likumu, sakārtot jautājumus, kas visu laiku ir atlikti, piemēram, par portālu statusu un to, vai interneta vietnes ir uzskatāmas par medijiem. Viens no risinājumiem, iespējams, būtu ieviest komentētājiem autorizēšanos, piemēram, ar sociālo tīklu palīdzību. Taču tad šie noteikumi visā nozarē jānosaka vienādi, pretējā gadījumā to regulēt nav jēgas, jo citādi tas, kurš gribēs, atradīs veidu, kā publiski izgāzt savu žulti,» uzskata L. Spridzāne.
Atbildība ir jāuzņemas
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL/TB-LNNK) šo problēmu vērtē no cita skatpunkta. Viņa uzver to, ka vārda brīvība nedrīkst ierobežot citas brīvības un interneta portālu redaktoriem ir jāuzņemas atbildība. «Šajā gadījumā tiesa ir skaidri norādījusi, ka portāls ir atbildīgs par galēja rakstura komentāriem. Ļoti daudzu valstu interneta portāli jau ir aizlieguši anonīmus komentārus. Tas varētu būt viens no ceļiem, kā portāli var klauvēt pie katra komentētāja atbildības,» uzskata I. Laizāne. Viņa ir pārliecināta, ka Latvijā interneta portāli nepietiekami kontrolē lasītāju komentāru sadaļas. Arī deputāte pati savulaik ir vērsusies Drošības policijā, jo uzskatīja, ka atsevišķi komentāri bijuši saistīti ar viņas dzīvības apdraudējumu.
Policija komentētāju ātri identificējusi. «Cilvēks vienkārši nebija padomājis, kādas sekas viņa vārdi atstās. Šajā gadījumā es pati vērsos policijā, portāls uz šiem komentāriem nereaģēja. Es ļoti cienu vārda brīvību, bet tikai līdz robežai, kad tā sāk aizskart kāda cita brīvību,» viņa saka.
Internets pagaidām piedzīvo strauju attīstības stadiju, un ar katru mirkli rodas arvien jaunas tendences un problēmas, kas prasa juridisku risinājumu. Parādoties kādam risinājumam, rodas risks, ka jaunas attīstības tendences to ieved strupceļā. Piemēram, ļaujot komentēt tikai autorizētiem lietotājiem, var panākt, ka sociālos tīklus pārpilda viltus profili tikai tādēļ, lai varētu autorizēties komentāru rakstīšanai. Kaut gan ECT bija bezprecedenta gadījums, ņemot vērā tik dažādās iespējamās situācijās, visticamāk, katrs gadījums tiks vērtēts ļoti detalizēti un iepriekšējie tiesvedību procesi nekalpos kā izšķirošs paraugs.