Visbiežākie apgrūtinātas defekācijas (dishēzijas) cēloņi ir:
1. Problēmas ar fekāliju masu. Ja sunim dod ēst kaulus, nereti asas kaulu šķēpeles bez problēmām iziet cauri visam gremošanas traktam, bet defekācijas laikā ieduras ānusa apvidū un rada spēcīgas sāpes. Otrs iemesls - cietas fekālijas - visbiežāk rodas to pašu kaulu dēļ, ko organisms nevar pārstrādāt, bet sablīvē zarnās cietus un sausus kunkuļus, ko sunim grūti izvadīt.
Blīvas un sausas fekālijas var veidoties, ja suns pastiprināti laiza apmatojumu (piemēram, blusu vai alerģijas dēļ). Vēl viens aizcietējumu iemesls var būt samazināts šķiedrvielu daudzums barībā, t. i., ja dzīvnieku baro pamatā tikai ar gaļu. Dabā suņu dzimtas dzīvnieki ēd gan gaļu, gan medījuma zarnu saturu un ādu, kas veicina vēdera izeju, bet mājas suņiem, kas ēd galvenokārt gaļu, šāda barība parasti netiek piedāvāta.
2. Svešķermeņi - apēsti drānas gabali, bumbiņas, rotaļu kauli utt.
3. Dažādas ānusa un taisnās zarnas slimības.
Anālo dziedzeru iekaisums
Suņiem ir divi anālie dziedzeri, kas, iedomājoties pulksteņa ciparnīcu, atrodas vietās no 3 līdz 5 un no 7 līdz 9 apkārt ānusam. To nozīme ir defekācijas laikā piešķirt suņu izkārnījumiem īpašu smaku, kas nodrošina teritorijas iezīmēšanu. Šai funkcijai mūsdienu suņu dzīvē vairs nav nozīmes. Visbiežākā problēma ir šo dziedzeru izvadkanāla nosprostojums un iekaisums, kas lielākā mērā skar mazo šķirņu suņus. Par anālo dziedzeru iekaisumu liecina diskomforts un sāpes ānusa apvidū, pastiprināta ānusa laizīšana, sāpīga defekācija, dzīšanās, kā arī «braukšana uz dibena» - suns mēģina berzēt ānusu pret zemi, sēžot uz dibena un ar priekškājām kārpoties uz priekšu.
Ja anālajos dziedzeros radies bakteriāls iekaisums (strutas) un izvadkanāls ir pilnībā nosprostots, izveidojas fistula uz āru, kas izskatās kā caurums blakus ānusam. Pa to izdalās strutains, smirdīgs šķidrums. Lai nepieļautu dziedzeru izvadkanālu nobloķēšanos un iekaisumu veidošanos, īpaši mazajiem suņiem, kam iekaisums jau vienreiz ir bijis, ieteicams anālos dziedzerus regulāri ( 1-2 reizes mēnesī) iztīrīt (izspiest). To var izdarīt saimnieks pats mājas apstākļos. Kā pareizi izpildīt šo procedūru, jautājiet savam veterinārārstam. Ja anālo dziedzeru iekaisumu novēro regulāri un tas norit smagi ar bakteriālu infekciju, ieteicams anālos dziedzerus izoperēt.
Perianālās fistulas
Ilgstoši nedzīstošas, slikti smakojošas brūces ānusa apvidū visbiežāk novērojamas vācu aitu suņiem, retāk seteriem un retrīveriem, kas vecāki par septiņiem gadiem. Slimajiem suņiem ir sāpīgs defekācijas process, novēro dzīšanos, apetītes zudumu, vispārēju nomākumu. Šīs slimības cēloņi diemžēl nav pilnībā izpētīti. Uzskata, ka tam varētu būt saistība ar zemu vairogdziedzera hormonu līmeni vai imūnsistēmas darbības traucējumiem. Pēdējā laikā arvien biežāk šīs slimības ārstēšanā tiek pielietotas zāles, bet agrāk vienīgā iespējamā metode bija operācija.
Perianālās trūces izskatās kā pietūkums ānusa apvidū - parasti vienā vai otrā pusē, kā arī zem ānusa. Parasti rodas nekastrētiem 6-8 gadus veciem vīriešu kārtas suņiem (korgijiem, terjeriem, bokseriem, kollijiem u. c.). Suņiem novēro apgrūtinātu defekāciju, dzīšanos. Trūces rodas bļodas dobuma muskuļu vājuma dēļ, hormonu, hronisku aizcietējumu un prostatas slimību ietekmē. Perianālās trūces reti ir akūtas (nekavējošu rīcību prasa, ja trūces maisā ir urīnpūslis un suns nevar čurāt). Ārstēšana ir ķirurģiska.
Taisnās zarnas divertikuls jeb taisnās zarnas kabata
Samērā reti novērojama problēma, kad bļodas diafragmas muskuļu vājuma dēļ taisnajā zarnā veidojas kabata, kur sakrājas fekālās masas un apgrūtina defekāciju. Ja kabata ir neliela, svarīgi nodrošināt fekāliju mīkstu konsistenci, sunim dodot ar šķiedrvielām bagātu barību. Ja kabata ir liela vai dzīvniekam ļoti traucējoša, jāveic operācija. Apgrūtinātas defekācijas gadījumā svarīgi nodrošināt pareizas konsistences fekāliju masu - vai nu paaugstinot šķiedrvielu daudzumu barībā (dārzeņi, arī augļi), vai papildus dodot šķiedrvielas - klijas, psyllium (Indijas ceļteka) saturošu papildbarību.
Daži vārdi par kaķiem
Salīdzinot ar suņiem, defekācijas problēmas kaķiem novēro reti. Ja klīnikā tiek nogādāts kaķis, kas it kā nevar pakakāt, visbiežāk iemesls izrādās akmeņi vai smiltis urīnkanālā, un kaķis ilgi sēž kastītē un dzenas tādēļ, ka nevar pačurāt. Šajos gadījumos ārstēšana ir specifiska katram urīnakmeņu vai smilšu veidam.
Kaķiem, kas intensīvi laiza kažoku un kam izkrīt apmatojums, ir ieteicams regulāri lietot pastas, kas šķīdina un palīdz izvadīt gremošanas traktā izveidojušos matu kamolus, piemēram, VedaLax, Bolo Via vai Vetri HBR.
*LU Vetfonda veterinārārste