Domāja, ka sācies karš
Sprādzieni ar nelielu intervālu notika ceturtdien īsi pirms pusnakts plašā industriālajā zonā Tiaņdzjiņas ostas teritorijā, kur atrodas daudzas lielas rūpnīcas, pētniecības centri un noliktavas.
Eksplozijas bija tik varenas, ka tās fiksēja satelīti izplatījumā un to izraisītais triecienvilnis nodarīja postījumus dzīvojamām mājām un birojiem vismaz divu kilometru rādiusā. Valsts oficiālā ziņu aģentūra Siņhua vēstīja, ka pirmās eksplozijas spēks bijis ekvivalents trim tonnām trotila, otrās - 21 tonnai trotila. Ķīnas Zemestrīču administrācija apgalvo, ka spēcīgākais sprādziens satricinājis zemi ar 2,9 magnitūdas lielu stiprumu.
«Es gulēju, kad pēkšņi ārpusē nogranda sprādzieni un mūsu mājas logi un durvis nodrebēja. No sākuma domāju, ka tā ir zemestrīce,» Guaņs Sjians, kurš dzīvo septiņu kilometru attālumā no sprādzienu vietas, stāstīja ziņu aģentūrai Reuters. Savukārt Guo Dzjaņs, kurš eksploziju brīdī gulēja strādnieku kopmītnēs, domājis, ka sācies karš. «Likās, varbūt Japāna bombardē ostu,» viņš restaurē pirmās sajūtas.
Visplašākie postījumi nodarīti Tiaņdzjiņas ostā, kas ir desmitā lielākā pasaulē. Mediju izplatītajos fotoattēlos redzams, ka vairākas tonnas smagi konteineri pēc sprādzieniem ir haotiski izkaisīti kā Lego klucīši, pēcapokalipses ainu uzbur simtiem sadegušu jaunu automašīnu un ēkas, no kurām pāri palikuši tikai izdeguši karkasi.
Aptuveni tūkstoš ugunsdzēsēju visu nakti piedalījās sprādzienu izraisīto ugunsgrēku likvidēšanā. Eksploziju brīdī vairāki desmiti viņu kolēģu atradās teritorijā, lai dzēstu liesmas, kas bija pārņēmušas noliktavu kompleksu, kurā notika sprādziens. Negadījumā nogalināti vismaz 12 ugunsdzēsēji, vismaz trīsdesmit seši tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Varasiestādes izmeklē sprādzienu iemeslu; izskanējusi informācija, ka noliktavā atradušies konteineri ar sprāgstvielu kravu. Pērn veiktajā valdības vides inspektoru novērtējumā, kas pieejams publiski, teikts, ka noliktava veidota tā, lai tajā varētu glabāt ļoti bīstamas un toksiskas ķimikālijas, piemēram, rūpniecībā plaši izmantoto viegli uzliesmojošo šķīdinātāju metiletilketonu un nātrija cianīdu, kā arī saspiesto dabasgāzi.
Strādnieki neaizsargāti
Iespējams, notikušais Tiaņdzjiņā piespiedīs Ķīnas varasiestādes beidzot aizdomāties par industriālo drošību un pārtraukt valstī izplatīto praksi izvietot lielas rūpnīcas apdzīvotos rajonos un pat pilsētu centrā. Izdevums The Economist raksta, ka kopš aprīļa Ķīnā notikuši vismaz pieci spēcīgi sprādzieni ķīmisko produktu ražotnēs, kas atradušās pilsētās.
Ķīnas rūpniecības sektorā strādājošie ir ļoti neaizsargāti, jo vispārizplatīta ir elementāru darba drošības pasākumu neievērošana. Uzskatāms piemērs ir 2013. gadā valsts ziemeļaustrumu pilsētas Dehui putnu fabrikā notikušais ugunsgrēks, kurā gāja bojā 119 cilvēku. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka tik liels upuru skaits bijis tāpēc, ka strādnieki nespēja izkļūt no rūpnīcas, jo tās vadītāji no ārpuses bija aizslēguši visas durvis.
Oficiālā statistika ir drūma. Ķīnā 2010., 2011. un 2012. gadā katrā reģistrēti vairāk nekā 70 tūkstoši nāves gadījumu darbā, kas ir vidēji 200 mirušo dienā. Pērn pirmajā pusgadā vien, pildot darba pienākumus, dzīvību zaudējuši 30 tūkstoši cilvēku. 2011. gadā, pat ņemot vērā valstu iedzīvotāju skaitu, Ķīnā darbavietā bojāgājušo skaits bija 21 tūkstoti reižu augstāks nekā tādā industrializētā valstī kā Lielbritānija.