Vēlas kaitēt elitei
Ziemeļkoreja janvāra sākumā veica jau ceturto kodolizmēģinājumu kopš 2006. gada. Phenjana apgalvoja, ka pirmo reizi veiksmīgi detonējusi ūdeņraža bumbu, kas ir daudzkārt jaudīgāka par atombumbu. Eksperti un Ziemeļkorejas kaimiņvalstis Dienvidkoreja un Ķīna izteica šaubas, ka totalitārā valsts patiešām izmēģinājusi ūdeņraža bumbu. Visticamāk, ziemeļkorejieši kārtējo reizi dziļi pazemē sarīkoja atombumbas sprādzienu.
Februāra sākumā Ziemeļkoreja, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības iebildumiem, palaida nesējraķeti, kas izplatījumā nogādājusi telekomunikāciju satelītu. Reģiona valstis un ASV uzskata, ka patiesībā Phenjana kārtējo reizi izmēģinājusi tāla rādiusa ballistisko raķeti, uz kuras potenciāli varētu uzstādīt kodolgalviņu.
Gan vienā, gan otrā gadījumā ziemeļkorejieši pārkāpa totalitārajai valstij iepriekš noteiktās sankcijas, kuru mērķis ir apgrūtināt režīma iespējas attīstīt kodolieročus un vēl vairāk destabilizēt drošības situāciju reģionā. Raidsabiedrība BBC vēsta, ka ASV un Ķīna septiņas nedēļas diskutējušas par jaunām sankcijām.
ANO DP trešdien vienojās pastiprināt sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju. Tās aizliedz importēt derīgos izrakteņus, piemēram, ogles, dzelzsrūdu, zeltu un titānu, kas Phenjanai ienes cieto valūtu, ko tā var tērēt kodolprogrammai. Sankcijas arī neļaus importēt uz Ziemeļkoreju aviācijas degvielu, kas var tikt izmantota raķešu darbināšanai. ANO dalībvalstis drīkstēs pārbaudīt pilnīgi visus kravas kuģus, kas dosies uz vai ieradīsies no Ziemeļkorejas.
ANO uzsvērusi, ka sankciju mērķis nav kaitēt vienkāršajiem pilsoņiem, bet Ziemeļkorejas elitei. Tāpēc ieviests aizliegums importēt uz Ziemeļkoreju luksuspreces, kuru vērtība pārsniedz 2000 dolāru (1840 eiro), kā arī iesaldēti 16 amatpersonu un 12 iestāžu aktīvi ārvalstīs.
Sankcijas grūti ieviest
ASV prezidents Baraks Obama aplaudējis starptautiskajai sabiedrībai, kas esot «runājusi vienā balsī», lai pateiktu Ziemeļkorejas vadoņiem, ka viņiem jāatsakās no kodolprogrammas, kuras dēļ valsts jau gadu desmitiem atrodas dziļā izolācijā.
Eksperti norāda, ka Ziemeļkorejai nav pilnībā liegts eksportēt derīgos izrakteņus. Tas iespējams ar nosacījumu, ka peļņa tiek novirzīta sabiedrības ikdienas vajadzību nodrošināšanai, nevis kodolprogrammai un militāriem mērķiem. Nav skaidrs, kā to varēs atšķirt, tādēļ sankciju piemērošana lielā mērā būs atkarīga no valstīm, kurām ir cieši ekonomiskie sakari ar Ziemeļkoreju.
Tas pirmām kārtām attiecas uz Ķīnu, kur nonāk 90% no Ziemeļkorejas eksporta, ko veido pārsvarā ogles un dzelzsrūda. Ķīna pērn no Ziemeļkorejas importējusi ogles miljarda dolāru (920 miljoni eiro) vērtībā un dzelzsrūdu 73 miljonu dolāru (67 miljoni eiro) apmērā, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Arī lielākā daļa aviācijas degvielas, ko izmanto Ziemeļkoreja, nāk no Ķīnas. 2015. gadā Phenjana iztērēja 877 tūkstošus dolāru (807 tūkstoši eiro) par 1,4 tonnām ķīniešu aviācijas degvielas.
Pat ja Ķīna ievēros pašas apstiprinātās sankcijas, piemēram, pārbaudot kuģus, kas ierodas no Ziemeļkorejas vai dodas uz turieni, aizliegtās lietas, visticamāk, turpinās ieplūst Ziemeļkorejā pa abu valstu 1400 kilometru garo un vāji apsargāto robežu, uz kuras jau līdz šim plauka kontrabanda. «Sankciju īstenošana būs izaicinājums. Atsevišķas Drošības padomes locekles neīstenoja iepriekšējās sankcijas,» bijušais ANO Ziemeļkorejas ekspertu padomes loceklis Viljams Ņūkombs sacīja Reuters.