Viens no šīs ieceres iniciatoriem deputāts Ilmārs Latkovskis (NA) atgādināja, ka radošajai inteliģencei vienmēr bijusi liela loma valstij izšķirīgos brīžos un šī tradīcija būtu atjaunojama. NA kā kandidātu pozitīvi vērtējusi konstitucionālo tiesību ekspertu Egilu Levitu, taču nozīmīgs būšot sabiedrības viedoklis. «Mums nav tautas vēlēta prezidenta, bet mēs vēlamies, lai tauta būtu iesaistīta,» sacīja I. Latkovskis. Atbildot uz vaicāto, kāds ir šo diskusiju mērķis, viņš atzina, ka tas ir veids, kā nepieļaut «ātro un kluso partijisko darījumu».
Gaida Bērziņa lēmumu
Par LRA pārstāvju sanāksmes piedāvājumu virzīt prezidenta amatam M. Bondaru vēl lems apvienības dalīborganizāciju nodaļās, taču M. Bondars kā bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs varētu godam veikt šos pienākumus, ir pārliecināts viens no LRA līderiem Andrejs Ence. Viņš teica, ka mērķis esot panākt politiskās diskusijas medijos, «un tad mēs paskatīsimies, kādi būs citi kandidāti, bet nevar prezidents izlīst kaut kur no pagrīdes». Pagaidām gan neviena partija nesola balsot par M. Bondaru prezidenta vēlēšanās. Vaicāts, uz kādu atbalstu viņš cer, M. Bondars Dienai atbildēja: «Uz sabiedrības atbalstu. Ceru, ka mani kolēģi Saeimā ieklausīsies sabiedrības viedoklī. Tikai tā mēs varam tikt pie laba prezidenta.» Viņš bija ne mazāk daiļrunīgs un sacīja, ka «prezidentu nevar atrast dārzos vai parkos» - prezidentam nepieciešams tautas atbalsts.
Pirms četriem gadiem ar piedāvājumu sākt diskusijas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā nāca klajā arī toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), kura aicināja veidot komisiju un tajā iesaistīt kā inteliģenci, tā visus pēc neatkarības atjaunošanas ievēlētos prezidentus. Taču idejai nebija politiskā atbalsta. Valsts prezidentu 2011. gadā Saeima izraudzījās teju tā, kā šo procesu raksturoja NA pārstāvis - ātri un pēc visai neskaidriem kritērijiem. Andris Bērziņš ir centies godprātīgi darīt savu darbu, un tagad valdošās partijas gaida, kad viņš paziņos, vai vēlētos vēlreiz kandidēt prezidenta vēlēšanās.
Grib redzēt vairākumu
Visticamāk, A. Bērziņam būs svarīgi pārliecināties par garantētu Saeimas vairākuma atbalstu. Pagaidām to izteikusi tikai Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Labvēlīgi pret prezidentu ir noskaņota arī daļa Vienotības, bet valdošā partija nevarētu solīt visas frakcijas atbalstu. Iespējams, ka nepieciešamās balsis nodrošinātu Saskaņa, kuras deputāti par A. Bērziņu it kā balsoja arī 2011. gadā. Toreiz balsojums bija aizklāts, un Valsts prezidents joprojām ir vienīgā amatpersona, kuru vēlēs aizklāti.
Ja A. Bērziņš atkārtoti nepretendē uz posteni, neoficiāli kā kandidāts nosaukts arī Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš, pagājušajā nedēļā ziņoja Latvijas Televīzijas Panorāma. Līdz jūlijam Latvija būs prezidējošā valsts ES, un diplomātu rotācija līdz tam nav paredzēta. Valsts prezidenta vēlēšanas plānotas maija beigās. M. Riekstiņš Dienai atturējās komentēt iespējamo rīcību, ja kāda partija viņam piedāvātu kandidēt, taču pašlaik šādu priekšlikumu viņš neesot saņēmis. M. Riekstiņš atbilst kritērijiem, kādus nākamajam prezidentam nosauca partiju pārstāvji. Viņa problēma varētu būt cita - savulaik kā bijušais Tautas partijas biedrs viņš bijis pietuvināts šī politiskā spēka līderim Andrim Šķēlem, atzina partiju pārstāvji. Daļai politiķu nebūtu viegli atbalstīt A. Šķēles agrāko politisko domubiedru.
Nākamais prezidents būtu jāmeklē politiski pieredzējušu pretendentu vidū, uzskata Vienotības līdere S. Āboltiņa. Arī viņa atzīst, ka M. Riekstiņš varētu godam veikt šo darbu. «Šajā ģeopolitiskajā situācijā amatā ir jābūt personai ar izpratni par politiskajiem procesiem un valsts pārvaldi, viņam ir jāspēj iedvesmot savas valsts cilvēkus un piedāvāt vīziju par Latvijas nākotni,» Dienai teica S. Āboltiņa. Savukārt ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ir skeptisks par ierosinājumiem rīkot diskusijas un arī biežo atsaukšanos uz ģeopolitisko situāciju uzskata par pārspīlētu. «Prezidentam būtu jādara viss tas pats, ko Andris Bērziņš ir darījis. Ir jārūpējas par valsts drošību, jābūt savas valsts patriotam, jārada miers un drošības sajūta cilvēkiem un godam jānes mūsu valsts vārds pasaulē,» uzskata A. Brigmanis. Kuluāros runā - ja prezidenta vēlēšanās uzvarēs cilvēks, kam nebūs vienota koalīcijas atbalsta, tas varētu būt pirmais solis uz mēģinājumu panākt esošās valdības demisiju, lai tās vadību varētu pārņemt ZZS.