Kaut gan MK noteikumi stāsies spēkā no nākamā gada, uzņēmumi tam vēl ne tuvu nav gatavi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aprēķinājusi, ka ir nepieciešami vairāki desmiti miljonu eiro, lai tos īstenotu, un apmēram tikpat liela summa būtu vajadzīga, lai pielāgotu grāmatvedību un veiktu pārējos nepieciešamos priekšdarbus. Uzņēmumiem šādas liekas naudas nav, tāpēc iesaistītās nevalstiskās organizācijas jau sāk lūkoties valsts budžeta virzienā.
Finanšu ministrijā gan Dienai pagaidām nebija gatavi atbildēt, vai ko tādu vismaz daļēji būs iespējams finansēt no valsts līdzekļiem. Tomēr ne tikai finansiālais aspekts mulsina tirgotājus. Valdības iecere ar jauniem kases aparātiem cīnīties pret ēnu ekonomiku varētu piedzīvot fiasko. LTRK uzskata, ka «neadekvāti dārgais» risinājums negarantēs informācijas iegūšanu par reāli notikušajiem darījumiem. Kaut gan šogad jau tika pārcelts termiņš, sākot no kura jaunās prasības būtu jāievieš, tirgotāji ar to nav mierā un norāda, ka ir nepieciešams vismaz trīs gadu pārejas periods no brīža, kad kases aparātus un sistēmas būs iespējams iegādāties Latvijā.
«Tie, kuri to nedarīja, to nedarīs arī pēc reformas, un tie, kuri krāpās līdz šim, visdrīzāk centīsies to darīt arī turpmāk - noteikumi paši par sevi šo vēlmi nemazinās,» teic LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, komentējot iejaukšanos kases aparātu lietās.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda, ka tirgotāji vēlas sakārtot nozari, bet jauno kases aparātu ieviešanas prasība to neveicinās. LTA prezidents Henriks Danusēvičs jau jūnijā aģentūrai LETA norādīja, ka «nav jāšauj pa visiem putniem, ja tikai pāris ir slimi». Asociācijas vadītājs sacīja, ka tirgotāji zinot, kurš kases aparātu un programmu izplatīšanas uzņēmums ir iesaistīts lielākajā daļā krāpšanas gadījumu. Viņš piedāvāja vienkāršu risinājumu - aizliegt to programmu, kas tiek izmantota krāpšanā.
Pret pārmaiņām ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa Dienai uzsver, ka tās varētu radīt pārlieku lielu slogu biznesam. «Drīzāk jādomā, kā rīkoties gadījumos, kad kases aparāti ir ļaunprātīgi pārprogrammēti. Jāsaprot, ka tirgotājs pats to absolūtā vairākumā gadījumu nemaz nevar izdarīt, jo izmantotā programmatūra ir sarežģīta. Ir jādomā par kases sistēmu uzturētāju līdzatbildību, ja sistēma ir ļaunprātīgi mainīta,» viņa ierosina.
Iecerētās reformas attīstībai vislielāko grūdienu deva restorānu ķēdes Gan Bei gadījums. Kaut gan pēc būtības vērienīgākais, šis nav vienīgais tāda veida gadījums. Pārkāpumu, kas saistīti ar elektronisko kases aparātu izmantošanu, skaits ik gadu pieaug. Pērn VID konstatēja pārkāpumus 71% gadījumu no kopējā pārbaužu skaita.
VID pārstāve Kristīne Augstkalne - Jaunbērziņa Dienai skaidro, ka patlaban kases aparātos un sistēmās ir samērā vienkārši veikt dažādas manipulācijas. «Uzņēmumiem pastāv iespēja izvairīties no ieņēmumu uzrādīšanas un nodokļu nomaksas, jo tehniski tas nav sarežģīti izdarāms,» viņa skaidro un norāda, ka, ieviešot stingrākas tehniskās prasības, uzņēmumiem vairs nebūs tik viegli iejaukties kases aparātu un kases sistēmu programmatūrā.
LTRK piesauktie daudzu desmitu miljonu eiro izdevumi nesakrīt ar VID aprēķiniem. K. Augstkalne-Jaunbērziņa norāda, ka kopējās izmaksas varētu būt maksimums 14,1 miljons eiro. Turklāt minētie ieguldījumi varētu atmaksāties nepilnos divos gados.
«Līdzīgas prasības jau ir spēkā arī tādās nodokļu nomaksas jomā sakārtotās valstīs kā Zviedrija, Beļģija un Vācija, un arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā tādas paredzēts ieviest ar 2017. gadu,» viņa atklāj un piebilst, ka prasības skaršot samērā nelielu komersantu daļu.