Latviešiem ir problēmas ar pašnovērtējumu. Klasiķis Poruks savas apziņas gaišākos brīžos šo izrādījis konkrētā Cibiņa tēlā slavenajā Kaujā pie Knipskas. Ne velti viņa čoms Sapuliņš izteic latvju tautas ilgas slavenajā brēcienā «Tibinc il mūtu jenelals!». (Cibiņš ir mūsu ģenerālis.) Jā, tieši viņš, nevis bezkaunīgais saimniekdēls Buņģis. Vajag gan Poruka talantu, lai tik pretīgu tipu uzzīmētu. Starp citu, viņš vēl tikai bērns. Kur skatās tikumības aizstāvji?!
Pasaules biržās gan šodien kotējas buņģiska nekaunība, nevis Cibiņa kuslums. Diemžēl pēdējā tēls tautiešu apziņā tik stingri ieberzies, ka grūti kaut ko mainīt. Tāpēc prieks, ka ir ne tikai kāds atsevišķs drosminieks, bet vesela institūcija, kas gatava mainīt attieksmi un parādīt, ka trauksmainā dzīve šodien pieprasa atzīst un bučo tieši Buņģi ar visiem «papirausiem un piskaru par 80 kapeikiem».
Īpaši jauki, ka šāda institūcija ir labi pamanāma no ārzemēm un dod skaidru signālu, ka latvietis/Buņģis šodien nevienam jefiņam neļaus uz galvas kāpt.
Protams, mēs te riņķī un apkārt runājam par Ārlietu ministriju, kura ap šo laiku, kad Tu varbūt lasi komentāru, asarainā balsī (ja vajag, Buņģis to prot labi) Ministru kabinetā lūdz pēc neparedzētu gadījumu naudiņas durvju kliņķu, kanalizācijas un smukāka telefona iegādei. Vajadzīgi 80 kapeiki jeb jaunā naudā 237 489 eiro.
Nav jau neparasts, ka ik pa mēnesim lielajā otrdienas sabatā lūdzēji sauc uz debesīm pēc iepriekš neparedzētiem krēsliem, skapjiem vai pakaramajiem. Taču tie tādi kaunīgi Cibiņa lūgumi. Ārlietu Buņģa prasījumiem pilnīgi cita odere. Proti - nupat, kā zināms, ar lieliem panākumiem beidzās Latvijas prezidentūra Eiropā. Ne gluži Kauja pie Knipskas, bet arī cienījama izrāde. Naudu tai deva, īpaši neskatoties, un lielāko kušķi tieši Buņģim jeb Ārlietu ministrijai. Tas nu pirka atspēries jaunus «piskarus un papirausus» - mēbeles, automobiļi, remonti un tā tālāk - pilna kule. Skolmeistars Valsts kontroles personā tā kā iebilda, bet kas tam klausīs, ja muižas kundze iecietīgi smaida. Tomēr pat Buņģim nāk smagais brīdis, kad nauda vēl ir, bet nezin kā tērēt. Tā nu saviebtu ģīmi kādus 1,45 miljonus nācās atdot mammai valstij atpakaļ. Tomēr mūsu aplūkojamais ir liels palaidnis, bet stulbs gan nav. Jau toreiz mammai tika pieteikts, ka tā nauda jānoliek neparedzamiem gadījumiem. Un, skat, neparedzamie gadījumi klāt, nepagāja ne pāris mēnešu. Ārlietu ministrijā vēl gana ko neparedzami remontēt, bet pats labākais - prezidentūras runāšana gājusi pa nedrošiem mobilajiem telefoniem, krievi un turki visu noklausījušies, steidzīgi vajag drošākus. Par šādu nolaidību kādu no Buņģa korišiem vajadzētu grābt ciet nekavējoties. Bet tur mūsu Cibiņu vārgās rociņas nesniedz.
Protams, šāda buņģiska naudas prasīšana izraisa neapmierinātu kurnēšanu no dažādu Cibiņu, Sapuliņu un teātrinieku puses. Te nu Buņģis var pašapzinīgi nospļauties (pa jaunai modei - caur zobiem)… kurš gan vēl ir naudu valstij atpakaļ skaitījis, ko? Jūs vēl paldies pasakiet, ka nepieprasījām uzreiz visus 1,45 miljonus neparedzētām būšanām. Tagad tikai jāuzpasē, lai visādi plukatas neiespraucas ar saviem nīkuļu lūgumiem cauro kamzoļu lāpīšanai. Kas nemāk dzīvot, lai iet uz nabagmāju!
*ļoti neatkarīgs konsultants