Izplatītākās kaites, kuras var izraisīt gaisa piesārņojums, ir plaušu slimības, hronisks bronhīts, iesnas, astma, kā arī dažādas alerģijas. Ārste otolaringoloģe Inese Krūmiņa apgalvo, ka alerģiskie bērni vairāk nāk no pilsētām, nevis laukiem, turklāt alerģisko bērnu skaitam ir pieaugoša tendence. Vienlaikus ārste uzsver, ka ne visās alerģiskajās slimībās ir vainojama tikai slikta gaisa kvalitāte, nozīmīga loma ir arī pārtikai.
Ārsti pauž, ka visnegatīvāk no piesārņojuma viedokļa veselību ietekmē smēķēšana, nākamās ir iekštelpas ar sliktu gaisa apmaiņu un tikai tad svaiga gaisa piesārņojums.
Iesnas, bronhīts un alerģijas
Latvijas Universitātes ķīmijas profesors Māris Kļaviņš norāda, ka gaisu piesārņojošās vielas iedarbojas uz cilvēku tieši, ietekmējot elpošanas orgānus, kairinot acis un gļotādas, kā arī iedarbojoties uz asins komponentiem. Ņemot vērā lielo cilvēka diennakts gaisa patēriņu (seši līdz 12 kubikmetri dienā), jau niecīgs kaitīgo vielu daudzums gaisā var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību. Kaitīgo vielu uzņemšana organismā atkarīga no ieelpotās vielas šķīdības, kā arī agregātstāvokļa. Ūdenī mazāk šķīstošas gāzes var nokļūt pat līdz plaušām un tālāk asinīs.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galvenais speciālists profesors Alvils Krams stāsta, ka tādas slimības, kas mēdz būt arī alerģiskas, piemēram, astma un bronhīts, vairāk ir izplatītas pilsētās, kur lielā koncentrācijā ir automašīnu izplūdes gāzes. «Īpaši negatīvi gaisa piesārņojums ietekmē cilvēkus, kuriem jau ir kāds veselībai nelabvēlīgs fons, un šis piesārņojums tad darbojas kā katalizators, kurš līdz tam, iespējams, latento kaiti saasina,» bilst profesors.
Arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts alergologs Egils Mauliņš bilst, ka pilsētās, kurās ir augsta gaisa piesārņojuma koncentrācija, vairāk izplatītas alerģiskās saslimšanas. No tām tipiskākās - deguna aizlikums, iesnas, acu asarošana, arī alerģiskā astma. Tajā pašā laikā ārsts atzīst, ka Latvijā nav pieejami statistikas dati par gaisa piesārņojuma sasaisti ar alerģiskām saslimšanām.
Kā norāda I. Krūmiņa, protams, alerģiskās reakcijas ar medikamentiem tiek mazinātas, taču, ja provokators - piesārņotā vide - paliek tas pats, faktiski šādas alerģijas nav ārstējamas, tikai mazināmas.
Telps gaiss sliktāks
Tajā pašā laikā, nenoliedzot gaisa piesārņojuma negatīvos efektus, ārsti uzsver, ka daudz lielāka problēma ar nopietnākām sekām ir piesārņojums telpās, jo tajās piesārņojuma koncentrācija ir augstāka. Kā stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, institūta darbinieki veikuši ap 20 000 gaisa piesārņojuma mērījumu dažādās darbavietās, un 80% gadījumu piesārņojuma koncentrācija pārsniegusi pieļaujamo normu. «Protams, daudzās modernās ražotnēs ir pat XXII gadsimts un gaiss ir tīrāks nekā dažā labā dzīvoklī, bet ir arī rūpnīcas, kurās iekštelpu gaisa kvalitāte ir ļoti zema. Slikta situācija ir arī skolās un bērnudārzos, kur bieži vien sienas beidz krāsot 31. augustā un jau 1. septembrī uzturas bērni. Nereti remontā izmantotie materiāli arī nav tie kvalitatīvākie, un tas pilnīgi noteikti negatīvi ietekmē iekštelpu gaisa kvalitāti. Arī mākslīgi ražotie šķiedrainie materiāli (stikla vate, akmens vate, stikla šķiedras) var radīt gaisa piesārņojumu. Savukārt, ja runājam par birojiem, tajos lielākā problēma ir pārāk daudz cilvēku atrašanās vienā telpā. Optimāli būtu, ja vienā telpā strādātu ne vairāk par trim cilvēkiem,» stāsta I. Vanadziņš.
A. Krams uzsver, ka, viņaprāt, pašreiz notiekošā publisko ēku siltināšana ir dēvējama par pseidosiltināšanu. «Igauņi siltina ar ventilācijas palīdzību, savukārt mēs aizbāžam visas spraugas un par ventilāciju nedomājam. Tas nozīmē sliktu gaisa apmaiņu, kas būtiski pasliktina iekštelpu gaisa kvalitāti.» Profesors norāda, ka, iespējams, šāda pieeja dominē tāpēc, ka atbilstošas ventilācijas ierīkošanas izmaksas ir augstas, tāpēc no tā atsakās, neiedziļinoties sekās, kādas ventilācijas trūkums telpās var atstāt uz veselību.
Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka kopumā gaisa kvalitāte ārpus telpām Latvijā vērtējama kā laba, izņemot Rīgu, Krišjāņa Valdemāra ielu, kur gaisa piesārņojuma koncentrācija pārsniedz normu. Daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš gaisa kvalitātei tieši iekštelpās, kur piesārņojuma koncentrācija ir augstāka nekā ārpus telpām svaigā gaisā.