Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semonjaks paziņoja, ka Varšavai notikušas sarunas ar Vašingtonu par iespēju Polijā dislocēt amerikāņu smago militāro tehniku. «Maijā Vašingtonā man tika pateikts, ka lēmums tiks pieņemts drīz. Tas ir vēl viens solis, lai palielinātu ASV militāro klātbūtni Polijā un reģionā,» vēstīja ministra ieraksts tviterī.
«Pārvietot karavīrus ir diezgan vienkārši, bet būtu labi, ja bruņutehnika atrastos tuvāk potenciāli apdraudētajām teritorijām,» piebilda T. Semonjaks.
Arī Lietuvas augstākās amatpersonas apstiprināja, ka notikušas sarunas par amerikāņu militārās klātbūtnes pastiprināšanu NATO austrumu flangā.
«Ir pieauguši draudi Baltijas valstīm. Par bruņojuma izvietošanu ir runāts vairākkārt, un ir pozitīvi, ka sarunas ir novedušas pie konkrētiem lēmumiem, kas, es domāju, kļūs par realitāti,» Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs sacīja ziņu aģentūrai Reuters.
Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks apgalvo, ka Lietuva gandrīz ir pabeigusi savas militārās infrastruktūras sagatavošanu ASV bruņutehnikas uzņemšanai. Viņš izteicās, ka būtu ļoti lietderīga pastāvīga amerikāņu smagās militārās tehnikas atrašanās reģionā.
ASV laikraksts The New York Times vakar vēstīja, ka ASV Aizsardzības departaments apsver tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citas smagās bruņutehnikas izvietošanu Baltijas valstīs un vairākās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, lai «atturētu iespējamo Krievijas agresiju». Militārais ekipējums būtu pietiekams, lai apbruņotu ap 5000 amerikāņu karavīru.
Izdevums apgalvo, ka bruņojums, tostarp tanki M1-A2 un kājnieku kaujas mašīnas Bradley, tikšot izvietots Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un, iespējams, Ungārijā.
Paredzēts, ka plānu līdz šomēnes Briselē paredzētajai NATO aizsardzības ministru sanāksmei apstiprinās ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters un ASV prezidents Baraks Obama, Reuters sacīja vārdā neminēta amatpersona.