Atslēdznieks un picas
Pirmā profesija Andrejam ir ar ēdināšanu pilnīgi nesaistītā jomā - viņš VEF tehniskajā skolā apguva instrumentālā atslēdznieka specialitāti. «Tā sanāca - draugi gāja, un es aizgāju līdzi. Pabeidzu skolu un sapratu, ka tas nav priekš manis,» Andrejs stāsta. VEF paspējis pastrādāt tikai praksē, sākušies juku laiki, un drīzumā rūpnīcu slēdza. 90. gadu sākuma nestabilitāte izjauca arī Andreja plānus pēc VEF skolas doties studēt, nācās iet strādāt. Pēc daudziem īslaicīgiem gadījuma darbiem par pirmo nopietno Andreja darbavietu kļuva leģendārais Jānītis - picērija Little Johnny. Griežot picas, iepatikās gan darbs ar cilvēkiem, gan ēdināšana.
Nākamais solis bija izturētas darba pārrunas, lai strādātu pirmajā McDonald's restorānā Vecrīgā. Sākumā Andrejs tajā mazgāja grīdas, strādāja virtuvē un pie kases, bet jau pēc mēneša, pašam par pārsteigumu, tika paaugstināts par instruktoru. «Tā kā bijām pirmais McDonald's Latvijas personāls, karjeras attīstība notika ļoti strauji,» Andrejs skaidro. Pēc astoņiem mēnešiem instruktora amatā viņam piedāvāja jaunākā menedžera posteni, kurā jau bija jāvada virtuve un serviss, bet pēc pusgada nāca paaugstinājums par restorāna vadītāja otro asistentu. Vēl divi gadi - un pirmā asistenta amats. Zibenīgi jau pēc nedēļas - restorāna vadītājs. Šajā pozīcijā Andrejs nostrādāja septiņus gadus. Patika. «McDonald's arī nav tikai ātrās ēdināšanas bizness. Tā ir milzīga sistēma ar saviem likumiem,» viņš stāsta.
Gribēja kustību
Nebija tā, ka pēc McDonald's nostrādātas desmitgades Andrejs sajutās tikai kā šīs sistēmas skrūvīte, tomēr pārmaiņas gribējās. Likās, ka uzņēmums mazliet stagnē, jo jauni restorāni nevērās, lai gan Andrejs pieļauj, ka zem sastingušās virskārtas noteikti bija plāns tālākajai attīstībai. Viņš pats tomēr izlēma no McDonald's aiziet - kaut arī ar sajūtu, ka kaut kas nav izdarīts līdz galam. Andrejs pieņēma darba piedāvājumu no HardRock Cafe tīkla, kas tobrīd Rīgā grasījās atvērt savu restorānu. «Galvenais dzīvē ir kustība uz priekšu, nedrīkst sēdēt vienā vietā, pat ja šie soļi ne vienmēr ir pakāpiens uz augšu,» Andrejs uzskata. HardRock Cafe viņu uzaicināja restorāna vadītāja palīga amatā, kas funkciju ziņā faktiski bija tas pats, kas restorāna vadītājs McDonald's. Sekoja triju mēnešu mācības Mančestrā Lielbritānijā un - palikšana bez darba... HardRock Cafe pēdējā brīdī izlēma Latvijas tirgū nestartēt.
Andrejs ķērās pie jauna darba meklēšanas un nokļuva SIA Dziedniecība, kur četrus gadus vadīja aptieku tīklu Elpa un bija attīstības menedžeris. Pārlēkt no ēdināšanas uz veselības aprūpi nav bijis grūti, jo «jebkurš labs vadītājs var strādāt jebkurā nozarē, vajag tikai pusgadu, lai saprastu specifiku». Palīdzēja arī iepriekš uzkrātās zināšanas un pieredze. «McDonald's man bija kā otra augstskola,» Andrejs saka un stāsta, ka mācības notikušas regulāri, viņš mācījies arī McDonald's pasaules vadības mācību centrā Hamburger University netālu no Čikāgas un, strādājot par restorāna vadītāju, ieguvis bakalaura grādu ekonomikā Baltijas Krievu institūtā. «Tad sapratu, ka tas ir brīdis, kad jāiet mācīties. Ja to nedarīšu, tālāk ceļa nebūs.»
Atpakaļ pie hamburgeriem
Darbs salīdzinoši mazā uzņēmumā, kāds bija Dziedniecība, tomēr pēc kāda laika bija izsmēlis savas perspektīvas. «Es neattīstījos. Nelielā uzņēmumā virs īpašnieka izaugt nevari,» Andrejs saka. Kad viņu atkal uzrunāja McDonald's, Andrejs ar prieku pieņēma jauno darba piedāvājumu un stājās restorānu konsultanta amatā, par kuru bija sapņojis jau kopš darba gaitu sākšanas McDonald's 90. gados. Viņš gan atzīstas - ja atgriešanās būtu iepriekšējā - restorāna vadītāja - statusā, viņa prasība būtu konkrēts karjeras tālākās izaugsmes plāns.
Andreja pārziņā patlaban ir visu septiņu Rīgas McDonald's restorānu darbības kontrole un uzraudzība. Lai gan viņš McDonald's atgriezās krīzes zenītā - pērnā gada rudenī -, vaidēšanu par krīzes sekām viņam nav nācies dzirdēt. Attīstība turpinās, taču uzmanīgi jāseko līdzi konkurentu darbībām un daudzo jauno ēstuvīšu atvēršanās bumam. Andrejs stāsta, ka Latvijas iedzīvotājiem McDonald's hamburgeri laika gaitā tīri labi iegaršojušies, pret tiem nav arī izteikti negatīvas attieksmes. «Mums arī nedraud tik lielas dubultporcijas, cik citur. Baltijas valstīs pēc tādām nebūtu pieprasījuma,» Andrejs smaida.
Savu brīvo laiku viņš velta skriešanai, abu meitu audzināšanai un mācībām automašīnā, klausoties audiogrāmatas, bet par turpmāko karjeras attīstību galvu vēl nelauza. «Patlaban baudu savu amatu, jo vēl daudz jāstrādā, lai es visā orientētos un lēmumus varētu pieņemt zibenīgi. Atgriezies McDonald's, es arī uz to esmu paskatījies mazliet citām acīm - tā tiešām ir vesela pasaule. Turklāt esmu sapratis, ka dzīve ap 40 gadiem tikai sākas, līdzšinējais posms bijis tikai starts,» Andrejs atzīst.