Gada laikā tikai apmēram 1% no visiem valsts sadzīves atkritumiem nonāk izgāztuvēs. Salīdzinājumam Latvijā 2012. gadā (jaunāku datu par to nav) tika pārstrādāti tikai 16% atkritumu. Zviedrijā arī apmēram 950 000 mājsaimniecību tiek apsildītas, izmantojot atkritumu sadedzināšanā iegūto enerģiju.
Aizsūc atkritumus
Iespējams, tieši ērtā un pārdomātā atkritumu apsaimniekošanas sistēma Zviedrijai palīdzējusi sasniegt videi draudzīgos rezultātus. Piemēram, dažos Stokholmas rajonos atkritumu šķirošanai un nogādei uz savākšanas punktu tiek izmantota vienota vakuuma savākšanas sistēma. Rajonā tiek izvietotas resnam zemūdenes periskopam līdzīgas tvertnes, kuras tāpat kā atkritumu šķirošanas konteineri ir dažādās krāsās ar norādi, kādiem atkritumiem katra ir paredzēta.
Rajona iedzīvotāji šajos konteineros izmet šķirotos atkritumus. Brīžos, kad caurule ir pilna vai kad ir pienācis laiks savākt atkritumus, izmantojot vakuuma vilkmi, atkritumus no caurulēm automatizēti nogādā savākšanas punktā vai arī iesūc atkritumu mašīna, kas pieslēgusies sistēmai. Šīs tvertnes parasti ir slēgtas, un, lai tās atvērtu, vajag apkārtnes iedzīvotājiem izsniegtās atslēgas.
Kā Dienai skaidroja Stokholmas pilsētas preses nodaļas pārstāve Kamilla Edvinsona, «izmantojot šo sistēmu, pilsēta ietaupa uz atkritumu savācējiem, kā arī iedzīvotāju ikdienu netraucē apjomīgās atkritumu mašīnas, kas brauc un piestāj pie katras ēkas vai pagalma, kur izvietoti atkritumu konteineri».
Šāda sistēma šobrīd tiek ieviesta arī jaunākajā Stokholmas rajonā - Karaliskajā jūras ostā -, kuru Latvijas iedzīvoti atpazīst kā vietu, kur piestāj no Rīgas kursējošais prāmis. Turklāt bez jau minētās atkritumu savākšanas sistēmas šajā rajonā paredzēti vēl vairāki videi draudzīgi risinājumi - arī saules paneļi un zaļās zonas uzturēšana.
Vakuuma atkritumu savākšanas sistēma gan ir tikai piemērs, kas ilustrē, kā Zviedrijā rūpējās par vidi un ērtībām, - tas noteikti nav efektīvās saimniekošanas panākumu pamatā, jo sistēma ir tikai dažviet pilsētā. K. Edvinsona Dienai atzina, ka vecākajos pilsētas rajonos šādas sistēmas ieviešana būtu pārāk dārga, jo būtu «nepieciešams uzrakt gandrīz visu rajonu». Sistēma gan nav jauna - tā izgudrota jau sešdesmito gadu sākumā un gadu gaitā ieviesta arī citviet pasaulē.
Nabadzīgākie šķiro retāk
Dienas aptaujātie Stokholmas centra iedzīvotāji atzina, ka atkritumus šķirot ir ieradums un par to kā papildu slogu ikdienā neaizdomājas. Tiesa gan, arī Zviedrija šajā ziņā nav tik vienota, un, kā atzīst Stokholmas pašvaldības pārstāvji, ne visos pilsētas rajonos šķirošana notiek tik aktīvi - sliktāk veicas nabadzīgākajās pilsētas daļās. Piemēram, Jarvā, kas ir visnabadzīgākā pilsētas daļa, pirms dažiem gadiem atkritumus šķiroja tikai daži procenti iedzīvotāju. Pašvaldība šo problēmu mēģināja risināt, līdz ar rajona renovāciju ne tikai atjaunojot ēkas, bet arī izglītojot iedzīvotājus vides jautājumos, un rezultāti tam izrādījās pārliecinoši - pēc neoficiāliem datiem apmēram 45% Jarvas iedzīvotāju atkritumus patlaban jau šķiro.
Arī citviet Zviedrijā pašvaldības domā par inovatīviem risinājumiem, piemēram, dienvidu pilsētā Helsinborjā pie atkritumu tvertnēm izvietoti pastiprinātāji, kas atskaņo patīkamu mūziku. Lai panāktu efektīvāku šķirošanu, iesaistījušies arī uzņēmēji - kompānija Optibag radījusi sistēmu, kas atpazīst dažādu krāsu maisus, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem nevajag meklēt konteinerus un katru maisu likt savā, bet atkritumus var salikt tiem nozīmētās krāsas maisos (pārtika - zaļā maisā, papīrs - sarkanā), un roboti to sašķiros jau atkritumu pārstrādes rūpnīcas šķirošanas cehā.