Opozīcijas partijas aicinājušas izmeklēt, vai valdība ir tērējusi nodokļu maksātāju naudu, lai atpirktos no cilvēku kontrabandistiem. Indonēzija, kuru nelegālie migranti no Dienvidaustrumāzijas valstīm izmanto tranzītam uz Austrāliju, sākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai Austrālijas varasiestādes ir maksājušas migrantu pārvadātājiem.
5000 dolāru skaidrā
Pagājušajā nedēļā Austrālijas un pasaules medijos parādījās ziņas, ka maijā Austrālijas jūras spēku kuģis starptautiskajos ūdeņos pārtvēris laivu, kurā atradušies 65 patvēruma meklētāji no Bangladešas, Mjanmas un Šrilankas. Laivas galamērķis bijusi Jaunzēlande, bet austrālieši likuši laivas apkalpei atgriezties Indonēzijā.
Tas nav nekas jauns, jo Austrālijas konservatīvā valdība, kas nāca pie varas 2013. gada septembrī, īsteno bargu imigrācijas politiku. Viens no tās uzdevumiem ir nepieļaut nelegālo migrantu nonākšanu Austrālijā. Nereti pārtvertie patvēruma meklētāji tiek nogādāti uz nelielajām Klusā okeāna salām Nauru un Papua-Jaungvineju, par ko Austrālijas valdība izpelnījusies cilvēktiesību aizstāvju pārmetumus.
Kopš 2013. gada decembra Austrālijas krastus ir sasniegusi tikai viena laiva ar patvēruma meklētājiem, bet iepriekš gandrīz ik dienu valsti sasniedza bēgļu laivas un simtiem gāja bojā bīstamā ceļojuma laikā.
Patvēruma meklētāji, kas atradās pārtvertajā laivā, apgalvo, ka austrālieši laivas kapteinim un pieciem apkalpes locekļiem katram samaksājuši 5000 Austrālijas dolāru (3450 eiro) skaidrā naudā, lai viņi kuģotu atpakaļ uz Indonēziju, raksta The Guardian. «Nezinu, ko viņi teica kapteinim. Bet pēc tam, kad atgriezās laivā, viņš pārējiem apkalpes locekļiem teica, ka austrālieši vēloties ziedot, lai mēs atgriežamies Indonēzijā,» vienu no bēgļiem citē Radio New Zealand.
ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR), kuras darbinieki intervējuši bēgļus, apgalvo, ka viņi pēc tam sadalīti divās mazākās laivās un nogādāti līdz Indonēzijas teritoriālajiem ūdeņiem. Pēc neilga laika vienai no laivām beigusies degviela, tādēļ tajā esošie cilvēki sakāpuši otrajā, kas vēlāk uztriekusies zemūdens akmeņiem, tādēļ patvēruma meklētājiem saviem spēkiem nācies tikt krastā.
Rīkojas likuma ietvaros
Austrālijas premjers T. Ebots, kurš nedēļas nogalē atteicās apstiprināt vai noliegt izskanējušo informāciju, pirmdien, uzstājoties parlamentā, paziņoja, ka viņa valdības «konsekventa pozīcija ir nekomentēt operatīvās detaļas», kas saistītas ar nelegālo migrantu pārtveršanu okeānā.
Nelāgā situācijā nonāca ārlietu ministre Džūlija Bišopa un imigrācijas ministrs Pīters Dutons, kuri iepriekš noliedza naudas maksāšanu cilvēku kontrabandistiem. Dž. Bišopa parlamentāriešiem atteicās sniegt paskaidrojumus, attaisnojoties ar «operatīvo detaļu neatklāšanu».
Savukārt P. Dutons sarunu novirzīja uz iepriekšējās valdības nespēju cīnīties pret nelegālo imigrantu pieplūdumu. «Šai valdībai bija iekšas apturēt bēgļu laivas,» viņu citē raidsabiedrība ABC.
Austrālijas ģenerālprokurors Džordžs Brendiss likumdevējiem apstiprināja, ka T. Ebota valdība vienmēr ir rīkojusies «likuma ietvaros».
Opozīcijā esošajai Leiboristu partijai šķiet aizdomīga premjera un valdības locekļu nespēja skaidri pateikt, ka patiešām nav veikts maksājums cilvēku kontrabandistiem. Tādēļ leiboristi vērsušies pie valsts galvenā auditora ar prasību sākt izmeklēšanu, vēsta BBC.
Britu izdevums The Daily Telegraph, atsaucoties uz avotiem T. Ebota administrācijā, raksta, ka naudu bēgļu pārvadātājiem varētu būt maksājuši Austrālijas ārējās izlūkošanas aģentūras ASIS darbinieki, kuri piedalījušies operācijās pret cilvēku kontrabandistiem.
Indonēzijas viceprezidents Jusufs Kalla vakar paziņoja, ka Austrālijas valdību varēs apsūdzēt kukuļdošanā, ja atklāsies, ka austrālieši patiešām veikuši maksājumu bēgļu pārvadātājiem, lai viņi atgrieztos Indonēzijā.