Valmiera ir ļoti sportiska pilsēta. Mums ir infrastruktūra - uzcelts Olimpiskais centrs, tagad būvē baseinu, kam valsts iedeva līdzfinansējumu. Mēs šo infrastruktūru izmantojam valsts labā. Ja reiz tāda iespēja ir, vēlamies radīt sporta svētkus. Pilsēta virmos, un daudzas lietas notiks. Jūtamies pagodināti un atbildīgi.
Kāpēc tieši Valmierai, nevis Alūksnei vai Limbažiem valsts dod finansējumu?
Jāsaprot, ka šīs infrastruktūras uzturēšana un atjaunošana arī pieklājīgi izmaksā. Nepietiek tikai ar olimpiādes noorganizēšanu. Vajag arī, kur gulēt un paēst. Limbažos, piemēram, ir airēšanas sporta bāze. Valmiera vēsturiski bijis sporta centrs.
Ja jums nebūtu sadarbības līguma ar Vienotību un iepriekš Tautas partijas atbalsta, vai Valmiera varētu tā attīstīties?
Tas nedaudz tiek pārspīlēts. Ne jau Valmiera vienīgā saņem šo atbalstu. Te ir stāsts par to, ko esam sasnieguši. Valsts nedāvina finansējumu simtprocentīgi. Baseinam iedeva pusi no nepieciešamā, pārējo sedz pašvaldība. Par Olimpisko centru mēs vēl nākamajā gadā veiksim pēdējo maksājumu. Valsts līdzfinansējumu mēs atdodam atpakaļ, rīkojot šādus pasākumus. Valmierā ir sporta skola, kurā ir 1150 bērnu. Mūsu mazā sāpe ir tā, ka sporta skolā trešā daļa bērnu ir no citām pašvaldībām, bet interešu izglītībā nav savstarpējo norēķinu. Tas viss tiek uzturēts par mūsu nodokļu maksātāju naudu.
Tas tiesa, ka Valmiera nav vienīgā, kuru valsts atbalsta, - ir arī Liepāja un Ventspils, kuru vadība sēž pie koalīcijas galda…
… ne tikai - Rēzekne, Daugavpils un Rīga arī saņem.
Ir iespaids, ka cenšaties neatpalikt no Ventspils un Liepājas un esat atvēzējies tāpat cīnīties par Valmieras interesēm.
Neslēpšu, ka tā tas ir. Es, protams, cīnos par Valmieras interesēm, bet esmu arī gatavs aizstāvēt visu pašvaldību intereses.
Vai reģionālajām partijām vispār ir kāda ideoloģija? Kāpēc nestājāties Vienotībā?
Reģionālā partija Valmierai un Vidzemei, kuru vadu, ir mana pirmā politiskā pieredze. Bijušais domes priekšsēdētājs Inesis Boķis [tagad Saeimas deputāts] bija arī Tautas partijā. Lielās partijas interesēja tikai Inesis Boķis un Jānis Baiks. Taču mums ir komanda, kuru nevarējām pamest. Tāpēc bija šāda izvēle. Starp reģionālajām partijām arī ne vienmēr ir vienots viedoklis, jo pašvaldības ir ļoti dažādas. Lielajām pilsētām ir savas problēmas, novadiem un Pierīgai - katram savas. Mans viedoklis ir, ka mēs Vienotību esam tikai stiprinājuši.
Ko jūs darīsiet, ja Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā vai iegūs mazu pārstāvniecību?
Vienotībai tagad ir jauns stāsts. Skatīsimies. Mēs neesam no tiem, kas taisās kādu uzmest. Esam noslēguši sadarbības līgumu uz šīs Saeimas pilnvaru laiku. Netaisāmies Vienotību graut, gribam to tikai stiprināt.
Vienotībā ir arī Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs. Savulaik Cēsis un Valmiera cīnījās, kura kļūs par reģionu centru. Vai šī sacensība ir beigusies?
Cīņa starp pašvaldībām notiek visu laiku. Taču tā draudzīgā konkurence arī dzen uz priekšu, mudina radīt kaut ko jaunu un neļauj iestigt pašapmierinātībā. Savā laikā Cēsis veidoja kā tūrisma un kultūras centru, bet Valmiera bija rūpnieciska, industriālā pašvaldība. Katram ir savs ceļš ejams.
No kurienes cilvēki brauc pie jums strādāt?
No ļoti daudzām pašvaldībām. Ietekmes zona ir vismaz 50 kilometru rādiusā - Limbaži, Alūksne, Valka, Rūjiena, Mazsalaca, arī no Cēsīm. Valmiera ir unikāla ar to, ka mums ir aptuveni 935 darbvietas uz 1000 iedzīvotājiem. Iznāk, ka nodarbinām visus pensionārus un bērnus. Bezdarba līmenis uz šā gada 1. jūniju bija 5,8%, kas Eiropas skatījumā ir zems.
Vai tiesa, ka Valmieras stikla šķiedra bija gatava vest strādniekus no Gulbenes, kur darbu pārtrauca viens uzņēmums. Tā problēmas gan daļēji esot atrisinātas.
Jā, Valmieras stikla šķiedra uz to noreaģēja, jo veidojas jaunā austuve un tiek meklēti cilvēki, kurus vairs nav nemaz tik vienkārši atrast. Valmieras stikla šķiedra ieviesa jaunas tehnoloģijas, un samazinājās roku darbs, bet tagad tā paplašina produkcijas apjomus. Cilvēki pat bija gatavi no Gulbenes pārcelties uz Valmieru, jo te ir darbs un par to arī samaksā. Taču mums ir dzīvokļu problēma.
Bija informācija, ka pašvaldība pati ceļ īres namu.
Te ir tā problēma, ka Rīgā ir daudzi tukši un neizīrēti jaunuzceltie nami. Tāpēc kompānijas ir piesardzīgas un nav gatavas būvēt. Valmieras dome pieņēma tādu interesantu lēmumu uzticēt pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA Valmieras namsaimnieks sākt īres dzīvokļu projektu. Pašlaik esam vēl konkursa stadijā. Ļoti ceram, ka līdz nākamā gada beigām izdosies pirmos īres dzīvokļus tirgū ielikt. Pašvaldības uzņēmums iet tikai īres tirgū. Mēs nekonkurēsim ar nekustamā īpašuma kompānijām, kas būvē pārdošanai. Mana pilna pārliecība ir, ka tas ir tikai nedēļu jautājums un mēs dabūsim šo māju pilnu, - pirmais projekts ir uz 150 dzīvokļiem.
Valmiera un Jēkabpils sākotnēji nemaz nebija lielo pilsētu klubiņā, kā to dēvē bijušais Valmieras mērs, tagad premjers Māris Kučinskis. Kāpēc jums bija tik svarīgs šis statuss? Valmierā ir tikai mazliet vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju, kas ir kritērijs.
Esam vienīgā republikas nozīmes pilsēta Vidzemē. Kad notika reforma, runājām ar apkārtējām pašvaldībām - Valmieras pagastu, kas tagad ir Burtnieku novadā, Kocēnu pagastu un Kauguriem, kuri ir Beverīnas novadā. Divi bija kategoriski pret apvienošanos, Kauguri toreiz bija gatavi runāt. Valmieras dome izlēma, ka ar vienu ir par maz, un kļuvām par republikas nozīmes pilsētu. Taču 25 093 - tas ir deklarēto iedzīvotāju skaits, bet fiziski Valmierā dzīvo vismaz 30 000 cilvēku. Taču pēc tā, ko Valmiera izdara ar savu infrastruktūru, pakalpojumu sfēru, mēs atbilstam šim statusam. Ražošanā strādā 21% Valmieras iedzīvotāju, tas ir ļoti augsts rādītājs. Valmieras stikla šķiedrai pērn bija 98% eksports uz 38 pasaules valstīm, VALPRO eksportēja 91%.
Ko ražo VALPRO?
Metāla kannas un ugunsdzēsības aparātu korpusus. VALPRO vairāk nekā 850 000 kannu ir nosūtītas uz NATO armiju. Tās ir ļoti augstvērtīgs produkts. Akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra ar teju 1000 darbiniekiem ir lielākais darba devējs Valmierā un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Vidzemē. Tā ir paplašinājusies, izveidojot meitasuzņēmumus Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Pērn ASV, Džordžijas štatā, Dublinā tika atklāta Valmieras stikla šķiedras meitaskompānijas Valmiera Glass USA Corp ražotne.
Daudziem par to, visticamāk, maz kas zināms. Neesat mācējuši popularizēt savus labos darbus.
Par labām lietām ir jāmaksā, lai tās kļūtu publiski zināmas. Ja kaut ko sliktu mēs izdarām, tad visi ir gatavi braukt un rakstīt. Ar slikto ziņu tu vari tikt pirmajā lapā, ar labo ziņu - ceturtajā lapā. Latvieši neprot ar sevi lepoties un par to pastāstīt.
Runājot par to, ka Valmiera neapvienojās ar apkārtējiem pagastiem, tagad redzams, ka pilsētai nav kur attīstīties. Lai izveidotu Vidzemes industriālo parku, bija jāmaina pašvaldību robežas un jāņem zeme no Beverīnas novada.
Tā ir, esam maza un kompakta pilsēta, kurā 33% aizņem zaļā zona - meži, parki, teritorija pie Gaujas, ko nolēmām neapbūvēt, jo pastāvēja plūdu risks. Tad vēl ir aizsargājamā teritorija, kur saimnieciskā darbība nav iespējama. Dienvidu pusē vēsturiski ir veidojusies industriālā zona, kur ir dzelzceļš, apvedceļš, infrastruktūra. Tāpēc robeža tika mainīta, bet tas process vēl nav beidzies.
Nav nemaz tik viegli pamanīt, kur beidzas pilsēta un sākas novadu teritorijas. Vai nebija loģiskāk Valmierai veidot vienu pašvaldību kopā ar apkārtējiem pagastiem?
Sākumā bija gatavas apvienoties visas Valmieras rajona 26 pašvaldības. Taču sanāca tā, kā sanāca. Reformas rezultātā izveidojās tik dažādas pašvaldības - ir mazie novadi, tad ir novadi ap bijušajiem rajonu centriem, vēl Pierīgas pašvaldības. Taču visiem jāstrādā pēc viena likuma. Pēc reformas kaimiņš uz kaimiņu skatījās kā uz lielāko ienaidnieku. Tagad esam sākuši draudzēties. Ar Beverīnu, Kocēniem, Burtniekiem kopā taisām tūrisma maršrutus un kartes, kopīgus pasākumus. Ja tūristi atbrauc uz Valmieru, kas ir maza, divās dienās viss ir aptverts. Tāpēc ir jāsadarbojas.
Valmiera lepojas ar uzņēmumiem, kas nemaz jums nepieder, bet atrodas kaimiņu novados, piemēram, Valmiermuižas alus vai mežizstrādes mašīnu ražošanas uzņēmums Ciedra.
Teātris arī nepieder Valmierai, tas ir valsts teātris, ja tā skatāmies. Taču ir jārunā par Valmieras ietekmi. Mums ir infrastruktūra, kuru izmanto arī Valmiermuižas alus. Ja viņi atrastos pierobežā, nevis pie Valmieras, kur ir infrastruktūra un cilvēki, šiem uzņēmumiem tās lietas nekad tā neaizietu.
Uz Valmieru brauc mācīties arī apkārtējo novadu bērni.
Ceturtā daļa skolēnu mums ir no citām pašvaldībām, jo varam piedāvāt kvalitatīvu izglītību, sākot no bērnudārza līdz augstskolai, plus interešu izglītību. Cilvēki pat no Rīgas pārvācas uz Valmieru. Mums viss ir piecu minūšu attālumā, un tā ir drošā vidē, kurā viss ir pieejams. Nav vecākiem jāstrādā par taksistiem, lai bērnus aizvestu uz skolu. Taču ir daudzas pašvaldības, kas plēsīs kreklus un cīnīsies par savu skolu, jo neviens negrib būt tas, kurš aiztaisījis ciet skolu savā pašvaldībā. Tad viņa politiķa karjera arī mierīgi var beigties. Esmu runājis ar pedagogiem, kas brauc no vienas skolas uz otru, lai nopelnītu algu, jo mazā lauku skola nespēj iedot pilnu slodzi. Tad ir neapmierināts gan skolotājs, kurš visu laiku ir uz riteņiem, gan bērni, kuri nevar pēc tam aiziet uz konsultāciju, jo pedagogs jau ir citā skolā.
Kuras vidusskolas kādreizējā Valmieras rajona teritorijā varētu palikt?
Nav visam jābūt Valmierā. Uztaisām vēl vienu spēcīgu vidusskolu Rūjienā. Mums ir diezgan labi organizēts sabiedriskais transports, taču izglītības reformu būs grūti īstenot, jo ir izveidotas ļoti dažādas pašvaldības.
Daudzviet samazinās iedzīvotāju skaits. Vai arī Valmierā?
Mums ir iedzīvotāju skaita pieaugums. Vienīgi tā deklarēšanās ir nesakārtota lieta. Pagājušajā gadā viens kungs piecas reizes izdeklarējās no Valmieras un tikpat reižu piedeklarējās atpakaļ.
Kur ir deklarējusies Valmieras domes deputāte, teātra direktore, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena dzīvesbiedre Evita Sniedze?
To es nepateikšu. Iespējams, Rīgā. Pašvaldības cīnās par cilvēkiem, jo katrs iedzīvotājs ienes budžetā naudu. Darbavieta neienes.
Jūs jau trīs mēnešus esat Rīgas brīvostas valdē. Kā esat iejuties šajā darbā? Kāpēc tieši jūs Ekonomikas ministrija izraudzījās par savu pārstāvi?
Esmu pietiekami aktīvs dažādās jomās un esmu ekonomists. Tā ir jauna un interesanta pieredze. Ļoti daudz kas ir jāapgūst. Tieši pēdējā laikā no valsts pārstāvju puses ir pieliktas lielas pūles, lai daudzas lietas izskatītos labāk. Tas nav vienkāršs darbs, jo to ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.
Drīz būs pagājis pusgads, kopš atteicāties kļūt par premjeru. Vai nenožēlojat? Kāpēc jums šo amatu piedāvāja?
Man nav ko kaunēties par iepriekšējo darba pieredzi. Ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni esmu diezgan ilgi pazīstams - no laika, kad viņš vēl bija ministrs. Taču tai sarunai nevajadzēja izskanēt publiski. Kāpēc tā notika, to man neprasiet. Katru dienu tādas lietas nenotiek, un man bija ko pārdomāt, braucot uz mājām Valmierā. Tad bija pirmais zvans...
...un tad Vienotības vadība jūs atrunāja?
Neatrunāja, es pārdomāju. Parunājos ar daudziem cilvēkiem. Mani sabiedēja lielā politika. Tas nav tā kā Valmierā, kur deputāti sanāk kopā, mazliet palamājas, bet par visu var vienoties. Man ir pavisam maza politiskā pieredze, un tāpēc es varētu sadegt tajā visā. Es arī negribēju uzmest valmieriešus.
Ja vēlreiz piedāvātu kļūt par premjeru, jūs piekristu?
Tas būtu jauns stāsts. Pa šo laiku esmu iepazinis, kā tas viss darbojas. Lielajā politikā vajag vairāk apburzīties, varbūt arī Saeimā pastrādāt.
Kandidēsiet 13. Saeimas vēlēšanās?
Nē, nākamajās diez vai kandidēšu. Mēs noteikti startēsim pašvaldību vēlēšanās Valmierā, jo daudz esmu sasolījis, un tās lietas ir jāizdara. Es skatos jau tālāk, kā var vairāk izdarīt arī reģionam, jo nevaram vairs laist cilvēkus projām uz Rīgu un Eiropu. Mums cilvēki atgriežas, un darba devēji par viņiem cīnās, jo šiem darbiniekiem ir cita attieksme pret darbu.
Šī saruna notiek Valmieras pārstāvniecībā Rīgā, par ko nekas nebija zināms.
Latvijā viss veidojas ap Rīgu un Pierīgu. Mēs gribam parādīt, ka reģionos ir stipras pilsētas un daudz kas notiek. Par sevi ir vairāk jārunā un jāstāsta, un šī ir iespēja parādīt, ka mēs esam.