Tiesībsargs Juris Jansons uzsver - saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu tāda principa atzīšanu, saskaņā ar kuru abiem vecākiem ir kopīga un vienāda atbildība par bērna audzināšanu un attīstību. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā: «Gadījumā, ja vecākiem trūkst zināšanu un prasmju bērna audzināšanā, pašvaldībai ir pienākums viņiem palīdzēt. Konkrētajā gadījumā [Vija] vairākkārtīgi vērsās gan sociālajos dienestos, gan bāriņtiesās ar lūgumu nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu, kā arī sistemātiski informēja atbildīgos dienestus par bērnu tiesību iespējamiem pārkāpumiem, ko veic bērnu tēvs, tomēr reāla palīdzība bērniem nav sniegta un bērnu tiesību pārkāpumi nav tikuši novērsti. Nav nepieciešams sagaidīt brīdi, līdz bērns būs pastrādājis noziedzīgu nodarījumu, tieši pretēji - [uzvedības sociālās korekcijas] programma jāizstrādā un sociālais darbs jāuzsāk nekavējoši, lai bērns nenonāktu līdz noziedzīga nodarījuma pastrādāšanai,» norāda tiesībsargs, piebilstot, ka konkrētajā gadījumā Rīgas pašvaldība nav pilnībā veikusi likumā noteiktos pienākumus un nenodrošināja ne bērnu uzvedības korekciju, ne citu efektīvu palīdzību.
Biroja atzinumā teikts - ņemot vērā, ka bērni par savu dzīvesvietu bija izraudzījušies tēva mājokli, mātei bija ierobežotas iespējas kontrolēt bērnu uzvedību. Secināts, ka tēvs neesot veicis nepieciešamās darbības, lai atvases atbilstoši audzinātu, un ar savu rīcību netieši veicinājis bērnu antisociālās uzvedības attīstību. Neesot arī apstiprinājies Rīgas bāriņtiesas lēmumā paustais secinājums, ka tēvs sadarbojas ar atbildīgajiem speciālistiem.