Tajā pašā raidījumā viņa pieļāva, ka valdība teorētiski varētu krist budžeta dēļ. Turklāt viņa būtu gatava stāties premjeres amatā. Deputāte norādīja, ka viņa līdz šim ir daudz kritizēta par to, ka, būdama partijas līdere, nav uzņēmusies premjerministres amatu.
Interesanti ir tas, ka tieši pirms nedēļas bijušais Satversmes tiesas tiesnesis, pašreizējais partijas No sirds Latvijai Saeimas deputāts Gunārs Kūtris medijos vēstīja, ka kuluāros klīstot runas par to, ka S. Āboltiņa varētu stāties Laimdotas Straujumas (Vienotība) vietā.
Politologs Ivars Ījabs deputātes izteikumus par koalīcijas stabilitāti vērtē skptiski. «Latviešu valodā vārdu «koalīcija» būtu jāsāk lietot tikai pēdiņās. Ir skaidrs, ka koalīcijas līgums kā tāds ir samaitāta papīra vērtībā. Pret to grēko ne tikai NA, bet reizēm arī citi,» stāsta I. Ījabs. Viņš ir pārliecināts, ka NA imigrācijas jautājumu izmanto galvenokārt tāpēc, lai gūtu atpazīstamību un celtu reitingus. «NA beidzot ir sapratusi vienu politikas pamatlikumu - jo vairāk trokšņa tu taisi, jo vairāk tev pievērš uzmanību. Īpaši, ja runa ir par tik jūtīgām tēmām kā imigrācija,» viņš saka.
Komentējot jaunas valdības iespējas, I. Ījabs neuzskata, ka bēgļu jautājums būtu tas, kas vedinātu uz pašreizējās valdības krišanu. «Ja arī būs jauna valdība, tad tā būs tā pati vecā koalīcija. Līdz ar to NA būtu arī nākamajā valdībā. Tieši tādēļ viņi jūtas absolūti droši. Viņi zina - kaut gan koalīcijas partneri pārmet, viņiem nekas nedraud,» skaidro politologs. Viņš piebilst, ka visspilgtākais apliecinājums tam ir gaidāmais pikets pie Ministru kabineta, kur NA protestēs pret imigrantu uzņemšanu Latvijā, izejot ielās paši pret savu valdību.
Jāpiebilst, ka politiķu iesaistīšanos šajā akcijā negatīvi vērtē Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Intervijā Latvijas TV viņš aicināja politiskos spēkus atturēties no šādām aktivitātēm un «neizmantot šo neviennozīmīgo jautājumu savas popularitātes audzēšanai atsevišķās sabiedrības grupās».
Pagaidām vēl visai neskaidra ir pati NA iecere vērsties ST. Partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars ir apstiprinājis, ka patlaban pie iespējamā projekta tiek strādāts un ka par tik būtiskiem jautājumiem kā imigrantu uzņemšana nedrīkstētu lemt, apejot parlamentu. Vakar uz Dienas zvanu viņš neatbildēja.
TV3 ziņās izskanēja, ka viens no pieteikuma autoriem ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kas vēl nesen kandidēja uz Valsts prezidenta amatu. Sociālajos tīklos nerima pārmetumi, līdz pats E. Levits paziņoja, ka viņam neesot nekāda sakara ar NA iesniegumu.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars partijas rīcību nespēj racionāli pamatot. «Vēršanās Satversmes tiesā nenozīmē to, ka bēgļi netiek uzņemti. Īsti nav saprotams, pret ko NA vērsīsies - lai to darītu, ir vajadzīgs dokumentus. Vai tas varētu būt Ministru kabineta rīkojums? Es nezinu. Satversmes tiesā nevar vērsties tikai tāpēc, ka kādam kaut kas nepatīk. Tātad - ir jāsaprot, ko apstrīdēs. Pat tad, ja apstrīdēšana notiks, tas automātiski neapturēs bēgļu uzņemšanu, ja vien pati tiesa nelems citādi. Es neredzu lielas perspektīvas šai sūdzībai,» norāda E. Pastars, gan piebilstot, ka būtu svarīgi redzēt juridiskos argumentus, uz kuru pamata šāds pieteikums taps. «No kuras normas Satversmē var izsecināt, ka Latvijai ir aizliegts uzņemt bēgļus? Mēs taču tāpat uzņemam bēgļus jau daudzus gadus. Ja tagad pie Latvijas robežas paši saviem spēkiem atnāktu tūkstoš bēgļu, vai mēs viņus neuzņemtu? Kur tad ir tā atšķirība starp to, vai mums bēgļus atgādā, vai viņi paši atnāk?» neizpratni pauž E. Pastars.