Tikai aprises
Lai gan par obligāto veselības apdrošināšanu runāts jau ļoti sen, arī tagad, kad tā ir gandrīz visu prioritāte, nav skaidrības par to, kā modelis varētu izskatīties. Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), kurš amatu plānojis saglabāt arī jaunajā valdībā, atzīst, ka modeļa aprišu vēl nav, jo izveidotā darba grupa vēl nav sākusi strādāt. Tas arī nenotiks, kamēr nebūs izveidota jaunā valdība. Jau tagad gan ir skaidrs, ka obligāto apdrošināšanu nenodotu privāto uzņēmēju rokās. Tā būtu valsts. Intervijā Latvijas Televīzijai ministrs paudis, ka ir divas iespējas: var ticēt, ka nākamos piecus gadus aptuveni 100-120 miljonu eiro būs iespējams novirzīt veselībai, vai arī valstī ir jāpārskata nodokļu sistēma un jāiet cits ceļš - jāievieš princips, ka maksā strādājošie veselie jeb būtībā jāievieš jauns nodoklis. Sistēma varētu būt jaukta. Daļa finansējuma nāktu no sociālā budžeta - ne vairāk par 100 miljoniem, un par to runājusi arī aizejošās valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) un pašreizējais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, bet daļa - no citiem avotiem. Plašāku ministra idejas izklāstu gan vairāku dienu laikā tā arī neizdevās iegūt.
Arī par termiņiem pagaidām vien zināms, ka līdz šā gada 1. jūnijam atbildīgajām ministrijām jāsagatavo priekšlikumi veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanai. Savukārt līdz 1. jūlijam Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvais ziņojums, Dienai stāsta VM pārstāvis Oskars Šneiders. Pēc ziņojuma izskatīšanas arī varētu beidzot būt skaidrība par to, kā modelis varētu izskatīties. Paredzēts, ka jauno sistēmu pakāpeniski varētu sākt ieviest, sākot ar 2017. gadu. To iepriekš kā termiņu, kad jaunajam modelim būtu jāsāk strādāt, minējusi arī L. Straujuma.
Gandrīz viss izdarīts
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Vienotība) uzskata, ka darba vairs nemaz nav tik daudz - 70-75% no tā jau esot izdarīts. Jautājums esot tikai par to, kad lietas sāks virzīties uz priekšu. Tomēr, lai gan deputāts ir darba grupas sastāvā, arī viņam nav zināms, kad pirmā tikšanās varētu notikt. R. Ražuks Dienai atzīmē, ka izstrādātais likums jau iepriekš Saeimā nonāca gandrīz līdz 2. lasījumam, taču trūcis politiskās gribas un bijuši pārāk lieli iebildumi no nozares. Lielākie strīdi bijuši, vai apdrošināšanu sasaistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai sociālajām iemaksām. Pēc R. Ražuka domām, diskusijas par to ir jāizbeidz un jārunā par sociālo nodokli. Iebildumi no nozares gan būšot, bet tāpēc vairāk tiks iesaistītas pacientu organizācijas, kas aizstāvētu sabiedrības intereses. Ja darbs valdībā nenotiks, R. Ražuks ir apņēmies to organizēt Saeimas līmenī.
Veselības ministrijai pie šī jautājuma jāstrādā kopā ar Finanšu un Labklājības ministriju, taču sadarbība solās būt laba. Arī topošais labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) kā savu galveno prioritāti Dienai min veselības apdrošināšanas ieviešanu, balstoties uz sociālajām iemaksām.
Nekas nesanāks
Jau pērn oktobrī, kad par obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu runāja L. Straujuma, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis Dienai sacīja: «Nekādas vispārējas veselības apdrošināšanas sistēmas 2017. gadā nebūs.» Arī tagad viņš ir skarbs, sakot, ka šobrīd rosība ap obligāto apdrošināšanu vairāk atgādina ātru biznesa plānu, kā pludināt līdzekļus caur apdrošināšanas kantoriem. Viņš pārmet, ka darba grupā nav iekļauti profesori, kas tiešām pārzina veselības finansēšanas sistēmas, bet ir ļoti daudz dažāda kaluma ierēdņu un apdrošināšanas kompāniju pārstāvju, kam ir savas privātās intereses. Darba grupā esot tikai viens ārsts, kam ir pieredze darbā ar pacientiem - R. Ražuks. «Ministram zināšanas par veselības finansēšanu ir ar milzīgām izaugsmes iespējām, bet vismaz šobrīd viņš nesaprot vai nevēlas atklāti atzīt, ka viņa proponētā sistēma nozīmē darbspēka nodokļu celšanu - vismaz 2% darba devējiem un 2% darba ņēmējiem,» saka P. Apinis.
Arī Diena pārliecinājās, ka darba grupas pamatsastāvā nav, piemēram, ģimenes ārstu organizācijas. Taču rīkojumā ir piebilde, ka darba grupas vadītājs ir tiesīgs atsevišķu jautājumu risināšanai pieaicināt citu institūciju ekspertus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.