Bez vērā ņemamiem starpgadījumiem leģionāru piemiņas gājiens notika arī šogad. Rīgas dome ziņo, ka tajā piedalījušies ap 800-900 cilvēku, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn un krietni mazāk nekā 2013. gadā, kad esot bijuši 3000 dalībnieku. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotībai) arī atzinis, ka šogad kārtības nodrošināšanā iesaistīto policistu skaits bijis mazāks nekā agrākajos gados.
Vairījās no provokācijām
Arī Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns apliecināja, ka leģionāru piemiņas pasākumi ar katru gadu norisinās arvien mierīgāk. Aģentūrai LETA viņš norādījis, ka gājiena organizētāji nav vēlējušies, lai nacionālradikālās biedrības Gustava Celmiņa centrs vadītājs Igors Šiškins un viņa domubiedri piedalītos pasākumā, tāpēc ziedus I. Šiškins ar biedriem varēja nolikt tikai pēc oficiālā gājiena beigām. Diena arī novēroja, ka Saeimas deputāts Imants Parādnieks (NA) sarunājās ar cilvēkiem, kuri gājienā bija ieradušies ar Ukrainas brīvprātīgo bataljona Azov karogiem. Aģentūrai LETA deputāts skaidroja, ka Ukraiņu biedrība Latvijā lūgusi, lai netiktu izmantoti Ukrainas karogi. Gājiena rīkotājs biedrības Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš Dienai atzina, ka ar dažādu valstu karogiem sev uzmanību centies pievērst I. Šiškins ar domubiedriem, bet gājiena rīkotāji vēlējušies, lai tajā būtu tikai Latvijas karogi, «lai izmantotu to simbolu, kas leģionāriem bija uz rokas».
J. A. Krūmiņš uzteica policistu darbu, kuri esot bijuši uzdevumu augstumos. Vienīgā kritiskā piezīme viņam bija par to, ka pie Jāņa baznīcas, kur gājiens sākās, kārtības sargi ļāvuši pārāk brīvi uzvesties Kremļa propagandistam Greiemam Filipsam, kurš uzbāzīgi traucējis karognesējam. Arī Diena novēroja, ka G. Filipss, kurš savulaik strādājis Krievijas propagandas TV kanālā Russia Today, ļoti centās sev pievērst uzmanību gan pirms piemiņas dievkalpojuma, gan visā gājiena laikā. Kad pie Brīvības pieminekļa policija viņu beidzot aizturēja, G. Filipss skaļi kliedza, ka ir žurnālists. Viņam bija arī oficiāli akreditētā žurnālista oranžā veste. VP pārstāvis Dairis Anučins Dienai atzina, ka nav bijis pamata G. Filipsu neakreditēt, jo viņš norādījis, ka ir neatkarīgs žurnālists. Viņa iespējamo iekļaušanu melnajā sarakstā, lai liegtu iebraukšanu valstī, Drošības policija sākusi izvērtēt tikai pēc pasākuma.
Paldies, ka nenošāva
Pirms gājiena sākuma Diena pie Jāņa baznīcas sastapa Kārli Knapi, kurš stāstīja, ka bijis sarkanarmietis. Vācu armija neesot iesaukusi veselības dēļ. Padomju armijā gan, cik saprotams, viņš pavadījis samērā neilgu laiku - kopš 1944. gada nogales, kad iesauktie karavīri neesot bijuši apmācīti un daļa pat bijuši civilajā apģērbā.
K. Knape uz gājienu atbraucis no Bolderājas, kur mīt sociālajā mājā, un atvainojās, ka neesot piespraudis pie atloka sarkanbaltsarkano karodziņu - pirksti esot nejutīgi. Vaicāts, kāpēc apmeklē leģionāru pasākumu, ja karojis pretējā pusē, K. Knape atbildēja: «Viņi mani nenošāva,» - un piebilda, ka leģionāri neesot uzbrukuši, bet aizstāvējušies.
Ceļā no Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim devās arī vairāki Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) Saeimas deputāti. Savukārt piemiņas brīdī Lestenes Brāļu kapos, kurā piedalījās ap 1000 cilvēku, uzrunu teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Tā dēvēto antifašistu pikets notika Bastejkalnā, un tā rīkotāji ievēroja prasību nelietot skaņu pastiprinošas ierīces gājiena laikā. Diena novēroja, ka ap Brīvības pieminekli pie nožogojuma atradās samērā daudz krieviski runājošu cilvēku, arī tādu, kuri viens otram pauda sašutumu, ka fašisti esot pie varas. Tomēr neviena skaļa replika neatskanēja.
Pasākuma norises laikā pie Dienas vērsās arī vairāki ārvalstu tūristi, kurus interesēja notiekošais.
Lūgts komentēt, vai nebūtu vērts pievērst uzmanību informēšanai par 16. martu, tajā skaitā svešvalodās, Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA) izteicās, ka tas būtu jādara valdībai, jo 1998. gada Saeimas deklarācija Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā uzliek valdībai pienākumu rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs. Taču tā vietā valdība norobežojas no leģionāru publiskas pieminēšanas, kas no ārzemju skatpunkta raisa šaubas par 16. marta pasākumiem. Vienlaikus deputāts izteicās, ka «Krievijai leģionāri vienmēr būs fašisti, vai viņus piemin Rīgā vai Lestenē».