tēlnieks
Šobrīd nav nekādu iemeslu ne priekam, ne izmisumam. Tomēr nav normāli, ja tik liels pilsoņu skaits ir parādījis savu neapmierinātību. Tā ir ceturtā daļa, kas nobalsoja pret fundamentālu valsts vērtību. Tagad ir laiks apdomātai un vēsai politikai, un būtu jāizvairās no naidu kurinošiem izteikumiem. Tā bija tāda kā infekcija, kuru sākumā var arī nemanīt. Varbūt ir neliela temperatūra, bet nekā vairāk, un tad nāk tāda pumpa. Manuprāt, referendums bija tā pumpa.
Imants Miezis
Īrijas latviešu ziņu portāla Baltic-Ireland līdzīpašnieks
Rezultāti apstiprināja, ka tiem latviešiem, kas ir ārzemēs, nav vienalga. Referenduma dienā man bija interesenti vērot noskaņojumu. Latvieši stāvēja rindā priecīgi, ar dziesmām, bet tad ieradās krievvalodīgie pionieru formās ar sarkaniem karogiem un kliedza: «Fašisti!» Latvieši varēja vērot to skatu, ko viņi negribētu pieredzēt nākotnē. Tas pierādīja, ka latvieši, kuri aizbrauc uz ārzemēm, nav nekādi nodevēji. Otrkārt, Ārlietu ministrijai, ņemot vērā, ka referendumā piedalījās apmēram 6000 tūkstoši cilvēku, vajadzētu sākt domāt par lielākām vēstniecību telpām ārzemēs.
Natālija Ābola
raidījumu vadītāja
Tas bija zināms jau no sākuma, ka referendums tikai radīs spriedzi sabiedrībā. Tas arī viss. Mēs visi saprotam, ka tas bija politisks jautājums. Ja man pajautāja viedokli, ko es domāju par šo jautājumu, es atbildēju [ka jābalso par]. Bet, ja man prasītu, vai šāds referendums vispār bija vajadzīgs, noteikti - nē. Tagad tas visu mainīs tikai uz slikto pusi, jo tagad tas viss būs jāpārdzīvo, kamēr sabiedrībā pāries spriedze.
Lauris Reiniks
mūziķis
Esmu gandarīts par rezultātiem un faktu, ka izšķirīgos brīžos tauta spēj mobilizēties un paust nostāju. Tomēr pārņem skumjas, redzot Latgales reģiona balsojumu. Rezultāts mūsu ikdienu tālāk neietekmēs, bet referenduma fakts - jā. Abas kopienas šajā referendumā tika konfrontētas. Šādas akcijas neveicina saskaņu sabiedrībā. Es tomēr ceru un domāju, ka Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no nacionalitātes uzskata, ka šī zeme mums ir viena un tajā jādzīvo sapratnē, nepakļaujoties politiskām provokācijām.
Guntars Račs
mūziķis
Visvairāk mani priecē tas, ka tik daudz cilvēku nobalsoja pret, un tas parāda, ka nav vienalga. Domāju, ka turpmāk šis rezultāts veidos pašapziņu. Tas ir kā sportā - kāds uzvar, un kāds zaudē. Un mums nevis jājūtas vainīgiem, ka mēs plūcam uzvarētāju laurus, bet jāsaprot, ka mēs varam dzīvot labāk. Mēs nevaram ignorēt vairākumu, mums ir jādzīvo cienīgi.
Zbigņevs Stankevičs
katoļu baznīcas arhibīskaps
Referenduma rezultāti parādīja, ka pārliecinošs vairākums nevēlas krievu valodu par otru valsts valodu. Taču no tā, ka vispār tiek ierosināts šāds referendums, ir jāizdara secinājumi. Tagad ir jāizvērtē cēloņi, saknes un bez vilcināšanās jāķeras klāt, lai izravētu šīs saknes jeb cēloņus, kāpēc esam nonākuši šādā situācijā. Tā ir bijusi kļūda integrācijas politikā un nopietna dialoga trūkums. Referenduma rezultāti noteikti nevar kalpot, lai kāds tagad parādītu - redz, kā mēs varam.
Vilis Daudziņš
aktieris
Biju cerējis, ka būs vairāk «pret» un dalība būs lielāka, bet priecājos par to, kas ir. Tauta ir kā dzīvs organisms. Tad, kad dzīvam organismam iedur ar adatu, tas saraujas un mobilizējas, lai aizsargātos. Tagad, kad tas trakums ir izturēts, pirmais, ko es gribētu, ir dzirdēt atbildes no drošībsargājošām iestādēm, kāda bija Lindermana, Ušakova un Vešņakova loma, kurš pēkšņi ieradās Daugavpilī.
Es gribētu dzirdēt atbildi arī no Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Cimdara kunga, kāpēc Skotijā un citās vietās nebija iespējams izpildīt savu pilsoņa pienākumu.
Baiba Strautmane
žurnāliste
Tie ir Krievijas inspirēti nemieri. Turpmāk viss notiks tā, kā Krievija uzskatīs par pareizu, - vai būs nepieciešams turpināt notiekošo vai arī mēs rīkosimies tā, ka viņi sapratīs, ka nekas nevar izdoties. Katrā gadījumā preventīvi ir kaut kas jādara, lai referenduma rīkošanas procedūra nebūtu tik vienkārša - vai nu palielināt vācamo parakstu skaitu, vai radīt kādus citus šķēršļus.
Džordžs Stīls
cilvēktiesību aktīvists
Domāju, ka nevienam, ne Lindermanam, ne Dzintaram, nav ne jausmas, kas gaidāms tālāk. Bet šis ir sākums, lai sāktu runāt, lai beigtu domāt, ka integrācijai nav jāpiešķir līdzekļi. Rezultāti parāda, ka Latvija nav bijusi pietiekami atvērta tiem, kuri grib integrēties. Protams, ne visi grib, bet tiem, kuri grib, vajag palīdzēt - vai nu organizēt pilnībā bezmaksas latviešu valodas kursus, vai nu paredzēt daļēju maksu par kursiem.
Inesis Boķis
Valmieras domes priekšsēdētājs
Droši vien Ždanokas kundzei būs viena aktivitāte, Lindermanam būs otra aktivitāte, mūsu radikālajiem spēkiem būs trešā aktivitāte, un tad, ja mēs visi uz to draudzīgi ejam, tad jau nav ko sapņot par igauņu vai lietuviešu panākšanu ekonomiskajā jomā. Turpmāk, iespējams, jādomā par konstitūcijas stiprināšanu, lai izvairītos no tālākas laivas šūpošanas. Parādīsies visādi aicinājumi, teiksim, pašvaldību vēlēšanās dot plašākas iespējas - tai pašā Daugavpilī, kur dzīvo daudz krievvalodīgo. Bet droši vien šis ir kaut kāds punkts, kur daudz kas jāpārdomā un varbūt arī daudz kas jādara gan ar Satversmi, gan ar visu pārējo.
Olga Rajecka
dziedātāja
Esmu ļoti apmierināta un priecīga par rezultātu. Zināju, ka tā būs. Par to, ka tiek mēģināts sanaidot divas kopienas, lai atbild Lindermans. Viņš par to ir jātiesā! Latvijā runā latviešu valodā, Krievijā runā krievu valodā, un Polijā runā poļu valodā. Ja katra mazākumtautība Latvijā gribēs savu valodu par valsts valodu, kas tad te tagad būs? Tikko Eirovīzijā es uzstājos ar krievu jauniešiem. Viņi visi runāja latviski un negribēja, lai krievu valoda būtu otrā valsts valoda.
Ksenija Zagorovska
žurnāliste
Politiķiem būtu laiks saprast, ka krievu valodai var piešķirt ne tikai svešvalodas statusu. Referendums nodemonstrēja, ka tā ir komunikācijas valoda krieviem, poļiem un baltkrieviem. Tāpat kā angļu valoda ir komunikācijas valoda zviedriem, norvēģiem un dāņiem. Tagad daudzi mīti ir krituši. Parādījās, ka tas nav bijis inspirēts kaut kur no ārpuses. Demokrātijā tas ir jauns posms un iespēja izveidot normālu integrāciju.