Iekšlietu ministre Embera Rada solīja, ka panāks, lai imigrantu skaits Lielbritānijā samazinātos tikai līdz dažiem desmitiem tūkstošu gadā, jo tieši tāds bijis «skaidrais vēstījums», ko britu cilvēki vēlējušies panākt ar Brexit referendumu. Viņa arī solīja pārliecināties, ka «iebraucēji aizpilda caurumus darba tirgū, nevis atņem darbvietas, ko varētu aizpildīt paši briti». Īpaša uzmanība tikšot pievērsta uzņēmumiem, piemēram, taksometru firmām, kas nodarbina nelegālos migrantus, un namīpašniekiem, kas izīrē nekustamo īpašumu cilvēkiem bez dokumentiem.
Viņa arī lika noprast, ka nākotnē karalistē varēs palikt un strādāt tikai tie ārzemju studenti, kuri absolvējuši tādas augstākā līmeņa universitātes kā Oksforda un Kembridža. Tikšot arī strādāts pie tā, lai varētu vieglāk deportēt noziedzniekus no Eiropas Savienības valstīm. Turpmāk tikšot deportēti arī tie ES valstu pilsoņi, kuri atkārtoti izdarījuši tā dēvētos mazos noziegumus Lielbritānijā.
Ministrs Deivids Deiviss, kurš atbild par Brexit sarunām, solīja, ka ieviesīs darba atļaujas. Darba devējiem vakances vispirms būs jāmēģina aizpildīt ar britiem. Tikai ja tas neizdosies, tiks atļauts nodarbināt migrantus.