Pēc tam kad 2015./2016. gada ziemā naftas cenas bija sasniegušas pat zemāku līmeni nekā iepriekšējās finanšu krīzes laikā, interese par melno zeltu atjaunojusies, un kopš šā gada zemākā punkta naftas tirgus vērtība palielinājusies vairāk nekā par 70%.
Izmaiņas naftas tirgū lielā mērā ir noteicošas patēriņa cenu rādītāju izmaiņās, tomēr šoreiz tā nav noticis, un gada deflācija maijā sasniedza 0,8%, tādējādi uzrādot savu augstāko punktu kopš iepriekšējās desmitgades beigām. Dārgāka nafta un krītošs kopējās inflācijas rādītājs var radīt aktuālu jautājumu par to, vai, maksājot par dārgākām izejvielām brīdī, kad vietējais uzņēmējdarbības sektors samazina realizācijas cenas, netiks nodarīts kaitējums valsts kopējai ekonomiskajai izaugsmei.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis izsaka viedokli, ka vasarā varētu turpināties spiediens uz naftas cenu, ko noteiks sezonas pieprasījuma kāpums. Pēc viņa teiktā, indikācijas norāda, ka šis efekts šogad būs neparasti liels. Viņaprāt, šā gada otrajā pusē varam sagaidīt tuvošanos līdzsvaram naftas tirgū, kaut gan ražošanas apjomus grūti prognozēt. «Cenu kāpuma atbalstītāji sagaida ieguves kritumu valstīs, kas nav Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis, tas veidos deficītu un attiecīgi balstīs cenu kāpumu. Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) pēdējā ziņojumā ieskicē nedaudz citu ainu, kas šādu scenāriju neparedz. Tāpēc jautājums ir, vai IEA spēj notvert briestošās izmaiņas tirgū. Arī neatkarīgie naftas tirgus analītiķi norāda uz pieaugošo izstrādes maksimumu sasniegušo urbumu skaitu, kas jo īpaši sāka aktualizēties aprīlī.†To apliecina jaunākās attīstības tendences Ķīnas jēlnaftas ražošanā, kas, reaģējot uz zemajām cenām maijā, kritās par 7%,» tirgus situāciju skaidro D. Gašpuitis. Viņaprāt, būtībā tirgus virzību var ietekmēt vien niecīgi procenti.
«Nav iespējams prognozēt, cik lielā mērā īstenosies ieguves sarukums ne OPEC valstīs, kas saistīts ar investīciju kritumu nozarē kopš 2014. gada. Tāpat nav iespējams prognozēt ieguves krīzes un citas ķibeles, kas var īstenoties, piemēram, Nigērijā, Lībijā,» vērtē SEB bankas speciālists.
Arī Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs un ekonomikas eksperts Gints Belēvičs naftas cenai saskata pieauguma potenciālu. «Manuprāt, gada otrajā pusē naftas cenas vēl turpinās augt līdz līmenim, kad ASV slānekļa ražotājiem atkal kļūst izdevīgi iegūt naftu,» spriež G. Belēvičs. Uz ASV slānekļa naftas faktoru norāda arī D. Gašpuitis. Tomēr, viņaprāt, viss liecina, ka tirgū notiks taustīšanās, rūpīgi sekojot informācijai.
G. Belēvičs atzīst, ka naftas cenas kāpums teorētiski varētu bremzēt ekonomikas izaugsmes tempu, taču praktiski ietekme būs tikpat kā nemanāma.
Ja raugāmies uz situāciju Latvijā, mūsu valsts pamatinflācijas rādītājs pēdējos pāris gadus uzrādījis tendenci samazināties. Tādējādi var secināt, ka tādu mūsu valsts iekšējo pieprasījumu, kas ļautu uzņēmējdarbībai straujāk kāpināt cenas, nav nodrošinājis ne aptuveni pusotru gadu ilgstošais melnā zelta cenas kritums, ne arī kopš ziemas vērojamā sadārdzināšanās. Līdz ar to var teikt, ka tirgū vērojams piesātinājums, kas cenas neļauj celt, bet, iepriekšējo mēnešu biržas tendencēm turpinoties, izmaksas pamazām sāks palielināties. Biržā gan, iespējams, var nostrādāt vārīgās pasaules ekonomikas izaugsmes un jau minētais slānekļa faktors, tā rezultātā cenas pieaugums apstāsies. Tādējādi no izmaksu pieauguma, iespējams, izdosies izvairīties. Uzņēmēju organizāciju pārstāvji norāda, ka šobrīd jau notikusī naftas cenas sadārdzināšanās pagaidām sevišķi netraucē.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Ārlietu daļas direktors Mārcis Dzelme teic, ka vēl nav pamata runāt par naftas cenu pieauguma tiešu ietekmi uz ekonomisko aktivitāti. «Augšupeja atsākās šī gada janvārī, un tiek uzskatīs, ka patlaban vērojama naftas cenas stabilizēšanās. Vienlaikus jāņem vērā, ka naftas cena joprojām ir ievērojami zemāka par 2014. gadu,» norāda M. Dzelme.
Viņš skaidro, ka uzņēmumi naftas cenu izmaņas izjūt ar zināmu laika nobīdi un izmaiņu ietekme jūtama nereti pat ar gada nobīdi, kad iepriekšējā gada izmaiņu dinamika tiek ietverta preču vai pakalpojumu cenā. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Jānis Hermanis vērš uzmanību uz to, ka Latvija ir valsts, kas importē naftas produktus, tāpēc naftas cenu celšanās rezultātā varētu būt bremzējoša ietekme uz mūsu valsts ekonomikas izaugsmi. «Tomēr jāņem arī vērā, ka naftas cenu kāpuma rezultātā uzlabosies maksātspēja naftu eksportējošās valstīs, kas Latvijai kā uz eksportu orientētai ekonomikai ļautu palielināt eksportu uz šīm valstīm,» spriež J. Hermanis.
Viņš piebilst, ka naftas cenas kāpums lielākoties negatīvi ietekmēs tos Latvijas uzņēmumus, kas patērē naftu un naftas produktus, piemēram, autotransporta, aviācijas un kuģniecības uzņēmumus. Ja cenu pieaugums nebūs ļoti straujš, netiešais efekts uz citiem uzņēmumiem, piemēram, pārtikas ražotājiem, viņaprāt, varētu nebūt īpaši būtisks.