Vēl pirms 4-5 gadiem ar dārzkopību vairāk vai mazāk saistītu profesiju varēja apgūt septiņās arodskolās. Tagad tikai vienā - Bulduru Dārzkopības vidusskolā (BDV), kur nākamos dārzeņkopjus, puķkopjus, floristus un dārza ainavu kopējus skolo jau 116 gadu. Iespaidīga vēsture, vai ne? Bulduru skola ir un būs, jo dārzkopības pamatzināšanas vajag daudziem. BDV vada jauna direktore - bioloģijas zinātņu doktore Anta Sparinska, kas reiz pati šo skolu beigusi un šopavasar par labu Bulduriem atteicās no ietekmīgā LU Botāniskā dārza direktores amata, ko viņa veica kopš 2007. gada.
Ko labu no BDV var gaidīt tie, kas tagad domā, kur mācīties?
Bulduriem ir ļoti daudz vērtību - parks, puķes, sporta bāze un Jūrmala. Ne vienmēr mēs varam daļu savas dzīves pavadīt pie jūras, Rīgas tuvumā. Svarīgi ir labi, saturīgi pavadīt vidusskolas gadus un iegūt profesiju. Tas Bulduros noteikti ir iespējams - gan mācoties dārzkopību, gan viesmīlību un ēdināšanu. Mums ir sadarbība ar Jūrmalas Mūzikas skolu, kur var turpināt mūzikas izglītību, ja tā sākta savā mūzikas skolā, var piedalīties skolas vai Jūrmalas kultūras dzīvē, kas tagad ir ļoti aktīva un interesanta. Svarīgākais - pašiem jābūt aktīviem, jāņem dzīve savās rokās un jādarbojas.
Mēs zinām, ka mūsu dārznieki labi kotējas gan Norvēģijā, gan Anglijā, Vācijā. Ir arī prakses iespējas ārzemēs. Galvenais ir gribēšana darboties, un tad piedzīvojums neizpaliks.
Siltumnīcas BDV ir vienas no modernākajām ar dažādu vēdināšanu, ēnošanu, laistīšanas sistēmām, pārbīdāmiem galdiem. Nav daudz tādu Latvijā. Rudenī pie galvenās ēkas stādīsim augļudārzu vecā vietā, lai ir, kur mācīties, kā veidot kokus. Pašlaik Babītes pusē attīstās golfa klubs, un esam sākuši sarunas, ka mēs varētu mācīt golfa zālienu, laukumu kopšanas speciālistus - jāaicina mācībspēki no Eiropas.
Cik jauniešu jūs gribētu uzņemt dārzkopības specialitātē?
Šogad plānots uzņemt 75 audzēkņus valsts budžeta grupās, bet ESF grupās - 120. Ļoti labas ir Eiropas finansētās grupas, kur var mācīties tie, kas ir beiguši vidusskolu, līdz 29 gadu vecumam, un, manuprāt, šogad tas varētu būt ļoti svarīgi, jo ne jau visi, kas beiguši vidusskolu, grib tūlīt iet uz augstskolu. Bet profesiju vajag. Tad pusotra gada laikā te ir iespēja to apgūt. 9. klases absolventi četros gados var saņemt gan vidusskolas izglītību, gan kvalifikāciju - arī tiem durvis atvērtas. Pēc 9. klases ir stipendija līdz 150 eiro, ja mācās, iesaistās skolas aktualitātēs, darbojas pašpārvaldē. Eiropas fondam 115 eiro, ja audzēknis sekmīgs un nekavē stundas. Skolotāji ir tā vērtība, kas ļauj iemīlēt to, ko esi izvēlējies mācīties. Šādi skolotāji Bulduros ir.
Kas ir BDV skolotāji? Kādreiz tie bija dārzkopības nozares spīdekļi. Vai tagad var ar esošo finansējumu tādus piesaistīt?
Tas, kurš aizgājis savā biznesā un tur darbojas, ne vienmēr var būt skolotājs. Mēs braucam uz labākajām audzētavām, arī prakses vietas izvēloties. Šogad bija ļoti jauka prakšu diena, kad pie mums brauca visi labākie audzētāji, kas gribēja audzēkņus praksē, un katrs stāstīja par sevi. Tas bija ļoti labi - klausīties arī, kādas ir viņu problēmas, kā kurš māk sevi pasniegt. Mēs arī aicinām viņus vieslekcijās.
Mums ir starptautiskās ERASMUS programmas, ļoti labprāt piedalāmies Eiropas profesionālo skolu kultūras dzīvē un sacensībās. Tagad mūsu bērni brauks uz dārznieku sacensībām Beļģijā, iepriekš ieguvām Igaunijā 3. vietu dārzniecības jomā. Bija jātaisa puķu piramīda, un pienāca žūrijas pārstāvis un teica: ko jūs, puiši, vasarā darāt? Jūs varat nākt brīvlaikā pie manis strādāt! Tas nozīmē, ka ir kvalitāte.
Arodvidusskolu konkurence ir gana liela. Ir labas skolas, kas arī nevar nokomplektēt grupas. Tas nozīmē, ka mums ir jāattīstās, jādara kaut kas cits, jādomā par mūžizglītības programmām. Ja tu neesi iekritis dārzkopības trakumā padsmit gados, ap 40 gan tas piemetas. Un mums ir mūžizglītības programmas 35-55 gadus vecajiem. Piemēram, jūlijā vēl notiek floristika, pavasarī beidzās augļkopība, pēc kuras vairāki vecāki teica: es sapratu, ka manam bērnam ir jānāk te mācīties. Ja pieaugušais atved šurp bērnus, tas vien jau rāda, ka skolotājiem ir kvalitāte, ka te ir, ko mācīties. Protams, vienmēr jāseko līdzi laikam, pasaulē viss strauji mainās.
Ko varēs mācīties mūžizglītības programmās? Cik daudziem tās vajadzīgas?
Pieprasījums ir ļoti labs, un mācīties gribētāji tiešām ir tādi, kas ir ieinteresēti katrā vārdā, ko viņi dzird no pasniedzēja. Mums bija augļkopības, dārzeņkopības, apstādījumu kursi, floristika. Pašlaik domājam par augu aizsardzības kursiem, kas tagad ir ļoti aktuāli. Arī par bioloģisko jeb ekoloģisko vidi, kā tradicionālo dārzkopību izvērtēt no ekoloģiskā viedokļa. Tūlīt grasāmies licencēt ekotūrismu jauniešiem pēc 9. klases - mums ir daudz neizpostītas dabas, putnu vērošana, augu takas u. c., bet izaudzināt kvalificētu gidu, kurš zina floras un faunas pusi un būtu labs ekskursiju vadītājs - tas būtu ļoti perspektīvi jebkur Eiropā.
Kādas ir prakses iespējas ārzemēs?
Mēs cenšamies tās nodrošināt visiem, kas patiešām grib doties plašajā pasaulē. ERASMUS apmaiņas programmas ir no pāris nedēļām līdz mēnešiem. Ja atrod vietu Holandes, Vācijas lielajās dārzkopības saimniecībās, kvalifikācijas praksi var iziet atkarībā no tā, kur specializējas. Dārzkopības tehniķis iegūst vispārēju priekšstatu par visām dārzkopības nozarēm, un 4. kursā var izvēlēties, kur dosies kvalifikācijas praksē.
Cik daudzi turpina mācīties, studējot LLU?
Var iet uz LLU mācīties dārzkopību un ainavu arhitektūru vai LU bioloģiju. Kurš grib iet tālāk, tam šī iespēja ir, un pašlaik mums ar LLU ir noslēgts līgums, ka Buldurus beigušajiem ir priekšrocības iestāties (konkursā vairāk plus punktu), jo te iemāca daudz ko tādu, ko Jelgavā pat nevar apgūt. Šeit vairāk ir prakse, dārzkopības bāze, bet LLU augstākas lietas - teorija, augu aizsardzība, augu fizioloģija.
Visi absolventi, kas neturpina studijas, atrod darbu nozarē?
Vienmēr būs kāds procents, kuri saprot, ka tas nav tas, ko viņi bija iedomājušies, bet tie, kas grib, protams, strādā. Viesmīlības un ēdināšanas studenti tiek izķerti jau 2. kursā, un viņiem jāiestāsta, ka skola tomēr jāpabeidz.