Sertifikācija ir nākamais solis pēc rekonstrukcijas. Jau martā lidostai būs jāuzrāda dokumentācija, kas apliecina, ka lidostas infrastruktūra un aprīkojums ir Eiropas līmenī. Lai izpildītu ES lidlauka regulas prasības, ir jānodrošina arī pietiekami liels skaits kvalificētu speciālistu.
Liepājas lidostas valdes loceklis Agris Sprūde Dienai detalizēti izklāsta, cik liels birokrātiskais darbs vēl priekšā. ES ir stingra savās prasībās, un veltīgi būtu cerēt uz jelkādu piekāpšanos attiecībā uz strikti noteikto laika limitu.
A. Sprūde norāda, ka par maršrutiem tiekot domāts nepārtraukti. Galvenie virzieni būšot Vācija, Skandināvija un arī Krievija. «Vēsturiski Liepājai ar Krieviju bijušas ciešas saites. Protams, ģeopolitiskā situācija kaut kādas korekcijas ievieš, bet mēs joprojām to uzskatām par vienu galvenajiem virzieniem,» paskaidro A. Sprūde. Kamēr vēl nav noslēgti līgumi ar aviokompānijām, lidostas valdes loceklis izvairās runāt par konkrētiem maršrutiem. Viņš arī nevēlas stāstīt, kuras aviokompānijas varētu sadarboties ar Liepājas lidostu: «Aviokompānijām savstarpēji ir liela konkurence, tāpēc, kamēr nav zināms lidojuma datums un pirmā lidmašīna, mēs par to izvairāmies runāt.»
Ne pirmo reizi
Liepājas lidosta iepriekš pāris gadu nodrošināja lidojumus uz četrām pilsētām. No Liepājas bija iespējams aizlidot uz Rīgu, Kopenhāgenu, Hamburgu un Maskavu. Uz Rīgu tika nodrošināti lidojumi pat četras reizes dienā. Tos veica nacionālā lidsabierība airBaltic, izmantojot Fokker 50 tipa lidmašīnu. Biļetes varēja iegādāties par ļoti zemu cenu. Turp un atpakaļ tās maksāja apmēram 13 latu. Tik zemu cenu bija iespējams panākt tikai ar valsts līdzfinansējumu. Lidojums ilga 40 minūšu. Sākoties finanšu krīzei, lidostas darbība apstājās.
«No 2005. gada lidosta piedzīvoja strauju attīstību. Pasažieru plūsma pieauga. Lielā mērā šis uzrāviens bija saistīts ar tā laika politiku. Pēc tam kad airBaltic pārskatīja savas prioritātes, reisi tika pārtraukti,» lidostas norietu 2008. gadā ieskicē A. Sprūde un norāda, ka, lidostai atsākot reisus nākamajā gadā, tā gribētu rēķināties arī ar šo nacionālo pārvadātāju.
Lidosta patlaban pieder Liepājas pašvaldībai. Tās pārstāvji uzskata, ka labumu no tās darbības gūs ne tikai vietējie iedzīvotāji.
Uz jautājumu, vai nav bažu, ka Liepājas lidostas mērķi iestigs tāpat kā grandiozie Jurmala Airport plāni, A. Sprūde atbild noliedzoši: «Viņu mērķi bija lielāki. Viņiem skrejceļš ir garāks nekā mūsējais pat pēc rekonstrukcijas. Jurmala Airport ir ļoti tuvu Rīgai. Ir jābūt kaut kādam pamatojumam, lai aviokompānija izvēlētos nosēsties tur, nevis Rīgā. Tajā pašā laikā Liepāju no Rīgas šķir 200 kilometru, turklāt pārvietošanās ar auto nav ļoti ātra.»
Konkurente Palanga
Aviācijas nozares eksperts Tālis Linkaits diezgan skeptiski raugās uz Liepājas lidostas spēju kļūt par veiksmes stāstu. «Pretendēt uz kādu nišas tirgu būs visai grūti, ņemot vērā, ka turpat 70 km tālāk ir Palangas lidosta, kurai ir garāks skrejceļš un kurai jau ir iestrādāti maršruti. Arī potenciālo pasažieru areāls Palangai ir lielāks. Līdz ar to Liepājai ir ļoti jādomā, kuri tad būs tie maršruti, ko būtu izdevīgi īstenot,» skaidro T. Linkaits.
Vakar apskatīt rekonstruēto lidostu bija devies arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība). Viņš pauda gandarījumu par redzēto un norādīja, ka lidostas veiksme būs atkarīga no tās spējas piesaistīt pasažierus no reģioniem. Valsts dotācijas mehānismi pasažieru lidojumiem no Rīgas un uz to šoreiz vairs netiks paredzēti. Atšķirībā no T. Linkaita A. Matīss Palangas lidostas klātbūtni nevērtē kā pastiprinātu konkurenci. «Ja mēs redzam, ka Palangas lidosta ir konkurētspējīga un piedāvā lidojumus uz vairākām pilsētām, arī Briseli, tad kāpēc lai Liepājas lidosta tāda nebūtu? Iespējas ir ļoti lielas, investīcijas infrastruktūras sakārtošanā ir veiktas. Vajag tikai aktīvi strādāt.»