Dienas un portāla Diena.lv lasītāji gan joprojām pauž nepatiku par jauno maciņa saturu, bet pieaug arī to cilvēku skaits, kuri jau saskata eiro ieviešanas plusus. Eksperti norāda, ka pirmie ieguvumi manāmi jau pašlaik, tomēr eiro ieviešanas augļus pilnā apmērā baudīsim tikai pēc gadiem.
Zūd devalvācijas risks
Latvijas Bankā (LB) Dienai norādīja, lai arī kopš eiro ieviešanas Latvijā pagājuši tikai pāris mēnešu, jau patlaban varam novērtēt atsevišķus, tūlītējus makroekonomiskos ieguvumus, to skaitā zudusi maksa par naudas konvertāciju no latiem uz eiro un otrādi. LB norāda uz kredītreitinga kāpumu, kas, pateicoties virzībai uz eiro ieviešanu, par vairākām pakāpēm pieauga vēl pirms 2014. gada 1. janvāra, un pozitīvais kredītreitingu aģentūru novērtējums sekmējis valsta parāda apkalpošanas izmaksu samazināšanos. Jāpiebilst, ka valsts kredītriska samazinājums atvieglo arī privātā sektora aizņemšanās nosacījumus.
Valūtas konvertācijas izmaksu zudumu un valsts parāda apkalpošanas izmaksu samazinājumu kā vienu no lielākajiem ieguvumiem min arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija), norādot, ka ietaupītos miljonus var izmantot iedzīvotājiem aktuālu jautājumu risināšanai, nevis iztērēt kredīta maksājuma apkalpošanā. Tieši tādas pašas priekšrocības ir arī visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir kredītsaistības eiro.
LB norāda, ka zudušas arī valūtas devalvācijas bažas, kas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā nemierīgo situāciju kaimiņu reģionos. «Būtiski uzlabojusies arī Latvijas finanšu tirgu noturība pret paniku starptautiskajos finanšu tirgos, jo Latvijai kā eirozonas valstij ir pieeja Eiropas Centrālās bankas likviditāti nodrošinošām operācijām,» uzsver LB pārstāvji.
Līdz ar eiro ieviešanu Latvija automātiski kļuvusi par Vienotā uzraudzības mehānisma, kura mērķis ir nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošību un noturību, kā arī veicināt finanšu integrāciju un stabilitāti Eiropā, dalībvalsti. Valūtas stabilitātes nozīmi uzsver arī lasītājs, kurš portālā Diena.lv raksta ar segvārdu No malas skatoties: «Galvenais, lai tu zinātu, ka nauda ir stabila, un, esot kopā ar lielajām Eiropas valstīm, mūsu nauda ir stipri drošāka, nekā tā jelkad bijusi. Tie, kas skumst pēc latiem, var nopirkt komplektu Latvijas Bankā, ielikt albumā un, kad uznāk melanholija, pašķirstīt, lai varētu dzīvot mierīgi tālāk un darīt, kas darāms.»
Investoru interese ir
LB norāda, ka ieguvumus, kas saistīti ar ārvalstu investīciju piesaisti, jaunu uzņēmumu un darba vietu izveidi, kā arī ārējās tirdzniecības aktivizēšanos, varēsim novērtēt ilgākā laika periodā - pāris gados pēc eiro ieviešanas.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Vineta Vilistere-Lāce Dienai stāsta, ka atbilstoši starptautiskajai praksei investīciju lēmumi tiek pieņemti vidēji 18-36 mēnešu laikā, bet līdz ar globālo ekonomisko un finanšu krīzi šis laiks kļuvis vēl ilgāks un kompānijas šādus lēmumus pieņem vēl piesardzīgāk - ar dažām kompānijām darbs turpinās jau vairākus gadus, ar dažām darbs uzsākts tikai nesen un paies laiks, kamēr tiks pieņemts gala lēmums par investīciju veikšanu.
«Stimulus, ko eiro rada Latvijas ekonomikas kopējai izaugsmei, redzēsim tikai pēc gada un vēlāk, neskatoties uz to, jau šobrīd prognozes rāda, ka esam ar vislielāko ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā, un būtiski ir šo izaugsmes ātrumu saglabāt,» pozitīvo tendenci iezīmē J. Ozoliņš.
LIAA dati vēsta, ka ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 2013. gadā Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, kas ir 2,6% no iekšzemes kopprodukta, to skaitā ar LIAA atbalstu 2013. gadā 33 uzņēmumi pieņēma pozitīvu lēmumu īstenot plānotos investīciju projektus par kopējo apjomu 84,51 miljons eiro. Projektiem pilnībā īstenojoties, tiks radīta 1601 jauna darba vieta. Savukārt 2014. gada 1. ceturksnī jau seši investori pieņēmuši pozitīvus lēmumus par jaunu investīciju projektu realizāciju vai esošo projektu paplašināšanu. Projektiem pilnībā īstenojoties, investīcijas sagaidāmas 84,83 miljonu eiro apmērā, radot 435 jaunas darba vietas.
Vērtējot ārvalstu investoru interesi no ienākošajiem ārvalstu investīciju projektiem LIAA, V. Vilistere-Lāce informē, ka šī gada 1. ceturksnī jau strādāts ar 98 potenciāliem investīciju projektiem (salīdzinājumam - 2013. gadā kopā tika strādāts ar 176 projektiem). Ceturtā daļa jeb 25% no visiem projektiem ir metālapstrādes un elektronikas nozares projekti, savukārt sesto daļu no projektiem veido pakalpojumu centru projekti. Vairāk nekā puse jeb 53% no potenciālajiem investoriem, ar ko šobrīd strādā LIAA, nāk no Eiropas valstīm. Visvairāk šobrīd Latvija interesējusi potenciālos investorus no Zviedrijas (13%), tomēr jūtama ir arī interese no Krievijas (11%), ASV un Ķīnas (pa 8% no katras valsts).
Ar latiem sirdī
Daudzi iedzīvotāji patlaban norāda, ka maksimāli pārgājuši uz bezskaidras naudas norēķiniem. Novērtētas ir eiro ieviešanas radītās priekšrocības ceļojot - daudz vieglāk saprast, vai pirkums ir dārgāks vai lētāks nekā Latvijā pieejamais, savukārt pašmāju veikalos gan joprojām grūti saprast tēriņus un cenas - nav skaidrības, cik patiesībā iztērēts, teic iedzīvotāji. Daži cilvēki joprojām gaužas, ka eiro banknotes ir lielas, kā rezultātā makā naudai pietrūkst vietas, savukārt monētas daudziem šķiet apgrūtinoši smagas.
«Joprojām jau vēl dzīvojam ar «latiem sirdī», un ļoti liela daļa iedzīvotāju joprojām mēģina pierast pie jaunajām cenām eiro, pārrēķinot tās uz latiem. Tas ir absolūti normāls un objektīvs process, jo cilvēkiem jāveido jauni paradumi - jāiegaumē jauno naudaszīmju izskats, jaunās cenas eiro, dažiem bija jānomaina naudas maki, jo eiro zīmes ir par lielu. Jāatceras, ka, dodoties ceļojumos uz ES, vairs varam nedomāt par valūtas maiņas punktu, iepērkoties ar kredītkarti eirozonas valstīs, nav jāuztraucas par bankas piemēroto valūtas maiņas kursu,» komentē J. Ozoliņš.
Par to, vai līdz ar eiro ieviešanu mainījušās cenas Latvijā, iedzīvotāji pauž pat galēji pretējus viedokļus. Kāds pensionārs uzskata, ka «viss kļuvis vismaz par 10% dārgāks», bet lasītājs Druvis apgalvo, ka novērojis to, ka cenas ir pat samazinājušās: «Ikdienā pārsvarā norēķinos ar karti. Čekus saglabāju. Visus izdevumus ievadu datorā. Mēneša griezumā visas summas analizēju. Izrādās, ka cenas nav cēlušās, bet dažās pozīcijās pat kritušās.» Sabiedrībā pastāv arī viedoklis, ka cenas līdz ar eiro ieviešanu vispār nav mainījušās.