Politiķu paziņojumi ir uztverti visai pretrunīgi, jo izpratne par multikulturālismu joprojām ir ļoti dažāda, un ne visi uzskata, ka tas fragmentē sabiedrību.
Pilnīga neveiksme
Multikulturālisma neizdošanās «vilni» aizsāka Vācijas kanclere Angela Merkele, kura oktobrī paziņoja, ka centieni radīt valstī daudzkultūru sabiedrību ir cietuši pilnīgu neveiksmi. Pēc viņas teiktā, uzskats, ka dažādu etnisko un reliģisko kopienu pārstāvji varētu dzīvot nošķirti, ir izgāzies, tādēļ viņa aicināja imigrantus darīt vairāk, lai integrētos Vācijas sabiedrībā.
Īpaši kanclere uzsvēra nepieciešamību mācīties vācu valodu, jo daudzi imigranti, kas Vācijā dzīvo jau gadiem, spēj komunicēt tikai savā dzimtajā valodā. «Mums gan nevajadzētu kļūt par valsti, kas pārējai pasaulei rada iespaidu, ka tie, kuri uzreiz nerunā vāciski, nav šeit vēlami,» viņa piebilda un sacīja, ka Vācija joprojām būs imigrantiem atvērta. Daudzi eksperti gan uzskata, ka pie imigrantu nošķiršanās lielā mērā vainojama Berlīne, jo tā gadiem iebraucējus ir uztvērusi kā balstu ekonomikai, nevis veicinājusi viņu integrāciju Vācijas sabiedrībā.
Februāra sākumā A. Merkeles piemēram sekoja arī Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kurš, uzstājoties Minhenes drošības konferencē, paziņoja, ka valstī ilgstoši īstenotā multikulturālisma politika izrādījusies neveiksmīga un ka tieši tā daļēji vainojama pašmāju islāma ekstrēmisma pieaugumā.
Viņš uzskata, ka jauniešus no musulmaņu ģimenēm islāma radikālisms piesaista tāpēc, ka viņi Lielbritānijā neatrod spēcīgu kolektīvo identitāti. D. Kamerons atzina, ka Lielbritānijai no «pasīvas tolerances» jāpāriet uz «muskuļotu liberālismu», pavēstot pasaulei, ka visi valsts iedzīvotāji aizstāv tādas pamatvērtības kā vārda brīvība, vienlīdzīgas tiesības un likuma spēks.
Neilgi pēc tam arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņoja, ka «multikulturālisms ir neveiksme». Viņš paskaidroja, ka Francija nevēloties sabiedrību, kurā dzīvo dažādas kopienas, kas nerespektē valstī iesakņojušās vērtības un patiesībā dzīvo savā paralēlajā pasaulē. «Mūsu musulmaņu līdzpilsoņiem jādod iespēja praktizēt savu reliģiju, kā to var darīt jebkurš pilsonis,» sacīja N. Sarkozī taču norādīja, ka «mēs Francijā nevēlamies, lai cilvēki skaitītu lūgšanas ārišķīgā veidā uz ielām».
Izmanto izteikumus
Daudzi uzskata, ka Eiropas lielvalstu līderi tieši tagad sākuši runāt par multikulturālisma neveiksmi, jo pēdējā laikā strauju popularitātes pieaugumu piedzīvojušas pret imigrantiem noskaņotās partijas, tādēļ valdošie spēki izmantojot no galēji labējiem aizgūtu retoriku, lai piesaistītu vēlētājus.
Savukārt musulmaņu valstis, piemēram, Irāna, A. Merkeles, D. Kamerona un N. Sarkozī izteikumus tulko kā atklātu uzbrukumu islāmam. «Tā viņi beidzot atklāj sevī līdz šim apslēpto naidu pret musulmaņiem,» uzskata Irānas mediji.
Eiropas līderu izteikumus savā labā izmantojuši arī pret imigrāciju noskaņoti politiķi. Piemēram, Francijas galēji labējās partijas Nacionālā fronte līdere Marina Lepena, kura paziņoja, ka D. Kamerons paudis to pašu ideju, kuras dēļ viņas vadītais politiskais spēks jau 30 gadu izpelnoties sabiedrības nopēlumu.
Pēdējos gados līdz ar ekonomisko problēmu saasināšanos visā Eiropā ir pieaudzis pret imigrāciju vērsts noskaņojums. Piemēram, Vācijā 30% iedzīvotāju uzskata, ka valstī ir «pārāk daudz ārzemnieku», vēsta BBC. Aptuveni tikpat daudzi uzskata, ka vairākums no gandrīz 16 miljoniem valstī dzīvojošo imigrantu ieradušies Vācijā, lai iegūtu dažādus sociālos labumus, nevis iekļautos sabiedrībā.
Savukārt kādā no komentāriem britu laikrakstā The Guardian izteikta doma, ka radikālā islāma uzplaukums Rietumeiropā ir novedis pie tā, ka neliela islāmistu minoritāte noraida Rietumu tradicionālās vērtības, bet tajā pašā laikā bauda to sniegtos sociālos un ekonomiskos labumus, kā arī politisko un reliģisko brīvību.
Dažādi skaidrojumi
Joprojām gan nav rasts noteikts multikulturālisma skaidrojumus. Viena daļa akadēmiķu ar multikulturālismu saista dažādas etnoreliģiskas grupas, kas ir vien otrai līdzās, bet tajā pašā laikā dzīvo pilnīgi nodalītu dzīvi. Citi uzskata, ka multikulturālisma mērķis ir ļaut attīstīties dažādām kultūrām, pat ja tās ir antisociālas. Būtībā šīs nostājas apgalvo to, ka multikulturālisms neparedz integrāciju.
Savukārt Londonas Ekonomikas skolas profesora Bikha Pareka multikulturālisma definīcija nenodala cilvēkus pēc reliģiskās vai etniskās piederības, bet izsakās, ka tas ir kā «sakausējums, kurā kultūra ir aizņēmusies vērtības no citām kultūrām».